Dzeja un mūzika no sirds uz sirdi

                                                                                                   

Lieldienu nedēļā Pļaviņu bibliotēkā notika pirmizrāde dzejas un mūzikas kompozīcijai "Mirkļu ilūzija", ko veidojusi rakstniece Daina Grūbe, kura latviešu literatūrā vairāk pazīstama kā prozaiķe (īsprozas krājums "Asimetrija", romāni "Ducis cara rubļu", "Vienīgie", "Mūži akmenī"), bet mazāk kā dzejoļu autore. Jāpiebilst, ka literatūrā viņa tomēr  ienāca 2013. gadā ar apgādā "Zvaigzne ABC" izdoto dzejoļu krājumu "Atstāj, mani mīlošu", kas lika noprast, ka varam nākotnē gaidīt radošas izpausmes dzejas valodā.

Monoizrāde "Mirkļu ilūzija" tapusi tandēmā ar Ogres teātra aktrisi Sarmīti Krauzi, kuras dzejas lasījums izskanēja kā liriska dienasgrāmata, caurvīta ar Aivara Kristapsona klusināto ģitāras spēli, pašas dzejnieces Dainas Grūbes izpildītajām dziesmām klavieru pavadījumā., kur dzejniece savus dzejas tekstus vērtusi dziesmās.

Dzejas izrāde "Mirkļu ilūzija" klausītājiem radīja liriski melanholisku, gaiši apcerīgu noskaņu, apstiprinot autores Dainas Grūbes pausto: "Par košie mirkļi? Par to, ka melns jau nemaz nav tik melns, par ikdienu, kurā jāieklausās, par mums un jums; par to, ka vienkārši jādzīvo, ja ļauts! Tas no mums trim - no sirds uz sirdi!"

Sarīkojums fotogrāfijās:  Pļaviņu bibliotēka - Galerija

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja

Gleznotājai Veltai Toropinai 100

Pēc 70 nodzīvotiem mūža gadiem, kur viss galvenais dzīves saturs bija darbs, viņa kā dzīves lielāko gaišumu atcerēsies savu bērnību Aiviekstes krastos, Kampēnu pļavās – Gostiņos. Viņa rakstīs: „Atmiņā neaizmirstami palikuši kārtējie Bērnu svētki Grabažu līcī pašā Aiviekstes krastmalā: Salupes, Krievciema un Gostiņu skola kopīgi izmācītām kora dziesmām pieskandināja visu apkārtni; vēlāk spēles, rotaļas, dejas ….” Ko vērta bija arī gadskārtējā un tradicionālā ugunsdzēsēju zaļumballe ar svinīgo gājienu cauri visai pilsētai ragu mūzikas pavadībā; futbola svētki ar daudzām futbolistu komandām no visas Latvijas, kad visa pilsētiņa bija starp līdzjutējiem. Arī Meža dienas, kuru organizēšanā daudz darīja vietējie skolotāji – aizvērās pat veikali un visur bija vērojami ļaudis ar lāpstām un spaiņiem, stādot kokus.

Jau vidusskolā bija zināms un izlemts, ka Velta būs gleznotāja, tikai kautrīguma dēļ viņa to nestāstīja citiem. Aicinājums viņai skaidrs un noteikts bija radies jau skolas solā. Neizsakāms bija meitenes prieks, kad viņai izdevās ar pirmo mēģinājumu sekmīgi nokārtot iestājeksāmenus un kļūt par Mākslas akadēmijas studenti. 1947. gadā, vēl būdama 4. kursa studente, viņa apprecas „ar studentu, kurš gleznoja par mani labāk” – Aleksandru Toropinu. 1952. gadā piedzimst dvīņi – Juris un Igors, kuri vēlāk turpinās ģimenes tradīciju un arī kļūs par māksliniekiem.

Izstādēs Velta Toropina piedalījusies no 1955. gada. Tās notikušas ne tikai galvaspilsētā, bet arī – Jēkabpils muzejā, Koknesē, vairākas izstādes dzimtajās Pļaviņās gan kopā ar kādreizējo zīmēšanas skolotāju Voldemāru Jākobsonu, gan vienai. Mākslinieces darbi aizceļojuši uz privātkolekcijām gan dzimtenē, gan ārvalstīs: Vācijā, Anglijā, ASV, Austrālijā, Holandē, Čehoslovākijā, Izraēlā un citur.

Sekmīgi un ar prieku māksliniece strādājusi kā bērnu grāmatu ilustratore – vēl daudzi no mums, kuriem 60. 70. gadi bija bērnības laiks, atcerēsies gaišās noskaņas grāmatiņu lappusēs: Rūdolfa Akera „Ziedošās zemes stāsti” (1962), „Drošsirdīgais bērzs” (1963), „Bumbieru birzstala” (1965), „Bišu dravā” (1976), „Meži mostas” (1973); „Sniegpulkstenītes zvana” (1970), Vilmas Delles „Skanīgā krūze” (1965), Ilzes Indrānes „Labā diena” (1966), Dzidras Rinkules Zemzares „Ežapuķe” (1977), Konstantīna Paustovska „Tērauda gredzentiņš” (1969). 1964. gadā iznāca bērnu grāmatiņa „Visu paši”, kur V. Toropina bija ne tikai ilustrāciju autore, bet pati rakstījusi dzejas rindas. Jāpiebilst, ka māksliniece labprāt rakstīja arī dzeju vēlākajos dzīves gados, kad to darīt lika noskaņojums – mūsu bibliotēkā glabājas V. Toropinas rokraksta fotokopija „Par Gostiņiem dzejā”.

Velta Toropina pazīstama arī kā žurnālu mākslinieciskā redaktore – žurnālā „Veselība” (no 1968. gada), „Zīlītē” (no 1971. gada). Īpašas attiecības māksliniecei ir ar bērnu žurnālu „Zīlīte” – no 60. gadu sākuma te ik numurā ir Veltas Toropinas ilustrācijas, jo „…vismīļākā, vistuvākā māksliniecei ir bērnu pasaule. Viņa zīmē draiskos nerātņus zēnus un rātnās meitenītes kārtīgām bizītēm. Tur zaķēni un vāverēni, sunīši un kaķēni. Un, protams, putni – pati zīlīte un medņi. Tur neparasta un krāšņa ziedu bagātība. Tās rada prieku un izstaro labestību. Jo tāda ir mākslinieces daba!” (Zīlīte, 1.04.1975).

Māksliniece nu jau daudzus gadus ir aizsaules ceļos (2007), taču atmiņas par Gostiņu meitēnu Veltu vēl joprojām vairāk vai mazāk spilgtas dzīvo viņas dzimtajā pusē. Turot rūpi par šo personisko stāstu saglabāšanu, aicinām dalīties ar tiem – nāciet uz bibliotēku un izstāstiet, vai arī uzrakstiet! Pļaviņu novada bibliotēkas darbinieces būs priecīgas papildināt ar tiem novadpētniecības kolekciju. Priecāsimies arī par fotogrāfijām."

/ Teksts no I. Grandānes sagatavotās publikācijas "Saulgriezes tiecas pretī saulei"  "Pļaviņu Novada Ziņas" , 16.04.2025. /

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja

Rakstniece Ilze Lāce tiekas ar lasītājiem

5. aprīļa sestdienas rīts daudzus pārsteidza ar sniega segas klātu zemi un vēlāk arī ar īstu cīruļputeni, kad sniegs krīt un krīt milzīgām pārslām, lai arī mums tik ļoti būtu gribējies pavasarīgu dienu. Pļaviņu bibliotēkā šī diena īpaša, jo gaidījām ciemos rakstnieci Ilzi Lāci. Īpašo svētku sajūtu modināja dzeltenās narcises vāzē, lai arī aiz loga nerimstoši puteņoja.

Rakstniece, juriste un tulkotāja Ilze Lāce (Verhaeghe;1957) ieguvusi jurista izglītību Latvijas Universitātē, uz ko pamudinājusi vectēva advokāta profesija. Tomēr jau sākotnējās darba gaitas saistītas ar literatūru, jo strādājusi par juridisko redaktori  izdevniecībās “Liesma”, “Avots”, arī kā tulkotāja dažādos grāmatu apgādos, pateicoties labajām angļu valodas zināšanām un interesei par grāmatniecību. Šoreiz ir jāatzīst, ka tas ir ģimenes mantojums – viens no rakstnieces vectēviem ir Vilis Lācis, arī māte strādājusi izdevniecībā “Liesma”. Vēlāk literatūras tulkošana kļuva par līdzekli, kā nopelnīt iztiku dzīvošanai,  ģimenes uzturēšanai.  No angļu valodas tulkoti vairāk kā 50 darbi no angļu, amerikāņu literatūras – gan literatūra izklaidei, gan arī spoži literārie darbi (E. Vortones “Nevainības laikmets” (2001), “Etens Froms” (1998); Dž. Ērvinga “Garpa pasaule”(2002); A. Raisas “Velns Memnohs” (1998)). Ar Ilzes Lāces tulkoto daiļliteratūru pasākuma apmeklētāji varēja iepazīties grāmatu izstādē. Kā tulkotāja viņa nonākusi arī neapskaužamās situācijās, kad ar vienu kaķa lēcienu uz datora klaviatūras, tiek pazaudēts mēneša tulkotājas darbs, vai arī, pieliekot punktu kādam Džeinas Ostinas romāna tulkojumam, atklājies, ka kādā citā izdevniecībā šī grāmata jau nāk klajā.

Lai spētu uzturēt ģimeni, 2002. gadā Ilze Lāce devusies uz Briseli, lai strādātu par juristi lingvisti Eiropas Savienības Padomes Juridiskajā dienestā, kur aizvadīti 15 darba gadi. Rakstniece šo laiku atceras kā smaga un nogurdinoša darba gadus, kur zināmu krāsainību piešķīra improvizācijas ar pašas radītiem literāriem tekstiem darba pauzēs. Ilze Lāce atzīst, ka uz rakstniecību viņu vienmēr mudinājuši jau Latvijas dzīves periodā tuvi draugi un rakstnieki, grāmatizdevēji Lienīte Medne-Spāre un Vladis Spāre. Tā pienācis brīdis, kad vairs nevar nerakstīt. Pirmās īsstāstu publikācijas aptuveni no 2014. gada literārajos žurnālos “Jaunā Gaita”, “Konteksts”, “Domuzīme”. Rakstniece nenoliedz mantojumā saņemto rakstniecības talantu no vectēva, rakstnieka Viļa Lāča, kura māsa Milda arī bijusi literāri apdāvināta un spējusi rediģēt brāļa literāros tekstus. Lai arī, ja balstāmies uz pirmo publicēto stāstu datējumu vai pirmās grāmatas iznākšanu, Ilze Lāce pieskaitāma pie tiem latviešu rakstniekiem, kuri literatūrā ienākuši samērā vēlu. Rakstniece atzīst, ka nevarētu teikt, ka nav mēģinājusi rakstīt jau agrā jaunībā, taču jau toreiz sapratusi, ka Brežņeva laikmetā, kas sakrita ar viņas jaunību, visi rakstošie un rakstīt mēģinātāji tiek turēti īpašā čekas uzraudzībā, spiežot uz sadarbību, turot kontrolē. Tieši tādu jaunības piedzīvojumu viņa aprakstījusi savā stāstā “Juze un Čekas kāpurs”, kas publicēts literārā žurnāla “Jaunā Gaita” 2024. gada decembra numurā. Rakstniece šo stāstu, kas rakstīts no personīgi pieredzētā, bija izvēlējusies lasījumam tikšanās laikā Pļaviņu bibliotēkā.

Iespēja pensionēties, kalpojusi par iespēju pievērsties literatūrai kā sistemātiskam darbam. Rakstniece atzīst, ka viņas stāsti vispirms dzimst iztēlē un tikai tad, kad ir pilnīga skaidrība un stāsts jau ir dzimis, viņa ķeras pie papīra un sāk rakstīt, piederot pie tiem, kuri uzskata, ka vieglāk tekstu ir rakstīt ar pildspalvu rokās. No 2020. gada līdz šim brīdim apgādā “Zvaigzne ABC” iznākuši trīs stāstu krājumi: “Baloži uz Žozetes jumta”, “Sarunas uz sētas kāpnēm” un aizvadītā gada nogalē “Plēšputnam līdzi”.

            Tikšanās turpinājumā saruna centrējās uz pēdējo stāstu krājumu, kas tika apspriests Lasītāju klubiņā marta mēnesī. Viedokļi kā vienmēr bija dažādi – no pilnīga nolieguma līdz literāram tekstam, par kuru priecājas literatūras gardēži. Rakstniece bija gatava uzklausīt arī kritiskus lasītāju viedokļus, bet netrūka arī atzinīgu vērtējumu, atzīstot valodas tēlainību, spēju uzburt veselu pasauli, par kuru varētu uzrakstīt romānu. Mums, bibliotekārēm bija prieks, ka mūsu lasītāji bija labi sagatavojušies sarunai ar rakstnieci, ka daži no viņiem pēc sarīkojuma gribēja vēlreiz atgriezties pie jau lasītajiem krājuma stāstiem, jo rakstnieces stāstījums bija sniedzis ierosmi būt vērīgākiem un, lasot vēlreiz ,novērtēt nenovērtēto. Protams, grāmata ieinteresēja arī tos, kuri vēl nav paspējuši stāstu krājumu izlasīt. Laba literatūra vienmēr iedvesmo!

Pasākuma norises fotogrāfijās

Publikāciju sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja

Talkas stāsti uzjundī patīkamas atmiņas

4. aprīļa pēcpusdienā Pļaviņu bibliotēka aicināja uz stāstu pēcpusdienu, lai dalītos talku stāstos.

Lai gan vēsturiski talkas radušās kā nepieciešamība, lai tiktu galā ar apjomīgākajiem darbiem, pieaicinot palīgā radus, kaimiņus un citus ļaudis no tuvākā apvidus, tomēr tās allaž bijušas kas daudz vairāk par kopīgu darba darīšanu. Talka bija ne tikai iespēja nodot no paaudzes paaudzē darba tikumu un pieredzi un izjust kopienas nozīmi, paveicot to, kas vienai saimei nebūtu pa spēkam, bet arī dziedāšana, mielasts un dzīres pēc darba paveikšanas, bieži arī dejas.

Talkošanas tradīcija vijusies cauri gadsimtiem un pielāgojusies dažādiem laikiem. Šobrīd retais nav dzirdējis par Lielo Talku, kas katru pavasari tiek organizēta valsts mērogā, tiek rīkotas tādas modernas akcijas kā Ideju talka un Digitālā talka. Bet vienojošais tajās visās ir un paliek kopības sajūta un savstarpēja palīdzība, lai paveiktu lielas lietas.

Sanākušajiem talkas raisīja patīkamas asociācijas un visi bija vienisprātis, - īpaši spēcīgi atmiņā iespiedušās dažādas smaržas un nianses: spirdzinošas bērzu sulas atelpas brīdī uz lauka, gulēšana šķūnī un reibinošā svaigi pļauta siena smarža, ugunskurā cepti kartupeļi, nobriedušas zemes smarža, lasot kartupeļus no tikko uzartas vagas, oktobra saule un zilās debesis, grābjot lapas...

Paldies par skaistajām un vērtīgajām atmiņām stāstu pēcpusdienas dalībniekiem!

Joprojām aicinām atsaukties Lielās Talkas komandas aicinājumam un dalīties arī ar savu talkas stāstu, lai palīdzētu sagatavot talku tradīcijas pieteikumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam!

Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre

Mazie detektīvi pulcējas, lai izzinātu vēsturi

Skolēnu Pavasara brīvlaika pašā viducī Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļā viesojās vēsturnieks un novadpētnieks Andris Rūtiņš. Viņš bija ieradies, lai pastāstītu mūsu lasītājiem, kas ir novadpētniecība, kā vākt materiālus par savu novadu un kā veikt pētniecības darbu.

Projekta “Radīt stāstu”, ko īsteno Pļaviņu bibliotēka un atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, viens no mērķiem ir pilnveidot skolēnu zināšanas par Latvijas un savas pilsētas vēsturi. Andra Rūtiņa stāstījums papildināja klausītāju zināšanas gan ar faktiem par Pļaviņu pilsētas veidošanās vēsturi, gan ļāva saprast, kā, rūpīgi veicot izpētes darbu, no vienas fotogrāfijas var iegūt ļoti daudzpusīgu informāciju par tās rašanās apstākļiem.

Lielu interesi izraisīja  arī Raiņa ielas fotogrāfijas no dažādiem laikiem, skolēni kopā ar bibliotekāri un vēsturnieku noskaidroja, ka Raiņa iela agrāk bijusi Baznīcas iela, un tajā bijusi aktīva uzņēmējdarbība dažādās jomās. Vēl kāds secinājums - daudzas ēkas joprojām izskatās gandrīz tāpat kā aptuveni gadsimtu atpakaļ, mainījušies tikai logi, durvis un jumti.

Pēc tikšanās topošie novadpētnieki cienājās ar kliņģeri un apsprieda, kurus ģimenes locekļus, radiniekus un paziņas aptaujās, lai izveidotu visinteresantākos Raiņa ielas stāstus, jo projekts turpinās! Nākamais tā posms – ierakstīt vai pierakstīt stāstus, iegūt fotogrāfijas vai citus uzskates materiālus un tad doties uz bibliotēku, lai iegūtos materiālus apstrādātu saglabāšanai nākamajām paaudzēm.

Pasākuma foto galerija skatāma šeit.

Projekta noslēgumā centīgākie stāstu vācēji un dokumentētāji dosies ekskursijā uz Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Projektu atbalsta:    

Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre

Tikšanās ar romāna "Zeme, kas dzied. 1873. gads" autoriem

Sestdien, 1. martā, sagaidot marta mēnesi, kurš pēc senajiem latviskajiem nosaukumiem ir sērsnu, baložu, gavēņu mēnesis un jaunākajam nosaukumam -pavasara mēnesis- būtu pamats to dēvēt arī par pūpolu mēnesi un atdzimšanas mēnesi. Tāpēc likumsakarīgi, ka atdzimšanas mēnesī, kopā ar autoriem, ielūkojāmies Daiņa Īvāna un Māra Martinsona romānā “Zeme, kas dzied.1873. gads”. Romāns vēsta par izcilajiem jaunlatviešiem, kuriem, pārvarot savstarpējās pretrunas, spītējot Krievijas impērijas varas iestāžu aizliegumiem, izdevās sarīkot ne tikai Pirmos Vispārīgos latviešu dziedāšanas svētkus, bet spert pirmo soli uz eiropisku Latvijas valsti. Tieši pirmajos Dziedāšanas svētkos rodas Latvijas valsts simboli – himna, karogs. Tiek organizēta pirmā skolotāju sapulce, liekot pamatus latviešu nacionālajai izglītības politikai un noturēta latviešu zemkopju konference, liekot pamatus latviešu nacionālajai tautsaimniecībai.

Lai taptu apjomīgais romāns un filma, materiālu vākšanai un apkopošanai tika veltīti pieci gadi. Kā pastāstīja šīs idejas autors, režisors Māris Martinsons, sākumā bija doma tikai par filmu. Tagad droši var teikt, ka gan filma, gan grāmata stāsta par latviešu tautas svarīgo 1873. gadu. Tomēr grāmata nav filmas scenārijs. Filma papildina grāmatu un, kā teica Dainis Īvāns, tas ir skatījums par svētku tapšanas autoriem. Jāatzīmē, ka grāmatā ir pieminēta arī Vietalvas Dziedāšanas biedrība, kura veiksmīgi darbojas cauri gadsimtiem un šogad svin pastāvēšanas 155 gadadienu. Sagatavotais materiāls ir daudz plašāks, un, lai tas nepazustu, tas ir apkopots mājaslapā www.zemekasdzied.lv

Tikšanās kulminācija bija filmas noslēguma dziesmas (mūzika Braiens Martinsons, vārdi Dainis Īvāns) atskaņojums, kas radīja īpašu noskaņu un lika katram padomāt par pašreizējo saspringto situāciju pasaulē un mūsu, latviešu, vietu tajā. “Nav pasaulē spēka, kas spēs uzveikt tos, kas turas pie savas zemes, kas dzied…”

Publikāciju sagatavoja:  Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja

Lasītāju klubiņš februārī

Sev atvēlēto laiku noslēdzis februāris. Arī šajā mēnesī bibliotēkas ikdiena bija piesātināta un darbīga. Tomēr pēdējā mēneša trešdiena ikdienas darbā rada īpašu gaisotni, jo pulcējas Lasītāju klubiņa dalībnieki. 26. februārī notika saruna par klubiņa dalībnieces, rakstnieces Dainas Grūbes jaunāko romānu “Mūži akmenī”. Saruna, pārdomas, iespaidi par  grāmatu mijās ar autores komentāriem un papildinājumiem. Klāt neesošie dalībnieki pārdomas par grāmatu iesūtīja. Aina rakstīja: “…romāns spilgti un aizkustinoši papildināja zināšanas par Latvijas vēsturē sarežģītu posmu…”, Jausma saskatīja: “…labs kaimiņš ir lielākā vērtē, nekā divas saujas graudu…Gods un Dzimtenes mīlestība ir galvenā stīga, kas vijas cauri romānam…”.  

Pāršķiram kalendārā nākošo  mēnesi - martu. Martā piedāvājam izlasīt Ilzes Lāces romānu ar stāstiem “Plēšputnam līdzi” (Zvaigzne ABC). "Grāmatas apakšvirsrakstam ir divējāda nozīme. Lasītāji man bieži vien ir teikuši, ka gribētu, lai es uzrakstu romānu. Domāju, ka tas tomēr nav mans formāts - mani vairāk saista nozīmīgas epizodes varoņu dzīvē, kuras nevajag iestrādāt plašā vēstījumā. Bet šī nav arī tradicionālā īso stāstu grāmata. Otra nozīme - tās ir autores attiecības ar stāstu varoņiem, mīlestībai mijoties ar greizsirdību, dusmām ar prieku. Kā jau romānam piederas," saka autore.

Lai jums patīkama lasīšana un tiekamies 26. martā 16.00 Lasītāju klubiņā!

Publikāciju sagatavoja:  Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja

Projekta "Radīt stāstu" nodarbības Pļaviņu vidusskolā kopā ar rakstnieci Luīzi Pastori

Marts, kad pirmās pavasara vēsmas modina no ziemas miega dabu un cilvēkus, allaž bijis īpaši piemērots, lai izmēģinātu ko jaunu. 4. martā Pļaviņu vidusskolā viesojās rakstniece Luīze Pastore, kura trīs aizraujošās nodarbībās mudināja skolēnus izmēģināt spēkus jaunās lomās.

2. klases jaunie rakstnieki sacerēja stāstus, izmantojot kultūras kanona spēli “Stāstu stāsts”. Spēle, kas veidota kā puzle, rotaļīgā un bērniem saprotamā veidā iepazīstina ar Latvijas kultūras kanonā iekļautajām un vērtībām, radot pašiem savus stāstus un interpretācijas.

3. klasei bija iespēja piedalīties komiksu darbnīcā “Raiņa ielas cirks”, par pamatu izvēloties kādu no piedāvātajām Ievas Jurjānes ilustrāciju sērijām, kam bērni pievienoja paši savus teksta burbuļus, tā radot jaunus un neparastus stāstus.

Savukārt 4. klases skolēni iejutās detektīvu lomā, sekojot gleznās apslēptajām norādēm. Detektīvspēle, kas balstīta uz L. Pastores grāmatu sērijas “Mākslas detektīvi” grāmatām un tika izspēlēta nodarbības laikā, interaktīvā veidā iepazīstināja bērnus ar Latvijas mākslas vēstures norisēm un kultūras kanonā iekļautajām mākslas vērtībām.

Rakstniece, stāstot par savu rakstīšanas pieredzi, iedrošināja iedzīvināt vārdos pat visneparastākās idejas un fantāzijas un ieinteresēja bērnus radīt pašiem savus stāstus. Nodarbību laikā tika attīstīta bērnu radošā domāšana, teksta izpratne un veicināts lasītprieks.

Aktivitātes notika Pļaviņu bibliotēkas īstenotā un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta “Radīt stāstu” ietvaros.

Fotogalerija no nodarbībām skatāma šeit.

Projekta turpinājumā Pļaviņu bibliotēkā 12.martā plkst. 12.00 notiks tikšanās ar vēsturnieku un novadpētnieku Andri Rūtiņu, kurš sniegs bērniem ieskatu savā darbā un iepazīstinās ar dažādām metodēm kā vākt, aprakstīt un saglabāt novadpētniecības materiālus. Iegūtās zināšanas tiks liktas lietā, veidojot Pļaviņu Raiņa ielas stāstus, kas tiks apkopoti un būs pieejami Pļaviņu bibliotēkas lasītavā un tīmekļvietnē.

Projektu atbalsta: 

Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre

Projekts "Radīt stāstu"

Stāstu pēcpusdiena "Manas bērnības pasaku zemē"

“Kur atrast pasaku tādu, tik skaistu, 
Kas stāstīta tūdaļ neizgaistu?”

(Aspazija)

2025. gada pirmajā stāstu pēcpusdienā tikāmies, lai atgrieztos savas bērnības pasaku zemē. Jo tieši tur – bērnībā, rodamas tās pasakas un stāsti, kas, laikam ejot, palikuši atmiņā un neizgaist no tās arī pēc daudziem gadiem.

Atmiņu labirinti mūs aizveda dažādos virzienos un laikos. Daudziem tik pazīstamā ābece ar gaili, lai arī dažādos laikos atšķirīga gan pēc izmēra, gan satura, uzjundīja atmiņas par pirmajām kopā savilktajām zilbītēm un teikumiem, kas ne visiem viegli devās rokā.

Runājot par bērnu dienu lasīšanas pieredzi, vairāki klātesošie atzina, ka bieži vien nozīmīgāks par grāmatas saturu ir emocionālais fons, kas ar to saistīts: ziemas pasakas, kas lasītas ap Ziemassvētkiem; no ārvalstīm atceļojušas grāmatas svešā mēlē, kas, raugoties bildēs, ļāvušas pašiem sacerēt aizraujošus stāstus; pirmā grāmatiņa, kas izdota 1949. gadā un tiek glabāta kā relikvija īpašā tam paredzētā aploksnē; atmiņas par vectēva balsi un intonāciju, kurš, par spīti ikdienas steigai, brīnumainā veidā atradis laiku lasīt mazbērniem priekšā un citi īpaši brīži, kurus atmiņā atsauc tikpat īpašas grāmatas un stāsti.

Laikā, kad grāmatas nebija tik pieejamas kā tas ir šobrīd, daudzās ģimenēs to iegāde un dāvināšana bijusi kā rituāls. Pierādījās, ka ģimenes leģendas dzīvo no paaudzes paaudzē – mīlestība, ar kādu vecāki stāsta bērniem par grāmatu, var piešķirt tai milzīgu vērtību bērna acīs, kas nezūd arī pieaugot, un šī mīlestība tiek nodota tālāk arī saviem bērniem un mazbērniem.

Tomēr, tāpat kā pasakās, arī bērnībā nav tikai saulaini un bezrūpīgi brīži. Stāstu pēcpusdienās tiek atklāti visdažādākie atmiņu gabaliņi. Kāds, domājot par došanos uz stāstu pēcpusdienu, nakti pavadījis, atsaucot atmiņā kara šausmas un bēgļu gaitas, jo tieši šīs atmiņas par bērnību ir visspēcīgākās un visaptverošākās.

Lai gan dzīvojam vienā kopienā un ikdienā bieži satiekam vienus un tos pašus cilvēkus, mēs bieži nenojaušam, kādus stāstus sevī nes katrs satiktais. Stāstu pēcpusdienas ir iespēja ne tikai satikt, bet arī sadzirdēt vienam otru.

Nākamā stāstu pēcpusdiena gaidāma aprīļa sākumā un, to gaidot, aicinām atsaukt atmiņā talku un talkošanas stāstus.

Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre

Aicinām apgūt digitālās prasmes!

Apgūsti digitālās prasmes bez maksas!

Aizkraukles novada iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem aicināti pieteikties digitālo pamatprasmju apmācībām.

Aizkraukles novada pašvaldība, sadarbojoties ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), projektā “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība” ir uzsākusi īstenot digitālo prasmju izglītības programmu iedzīvotājiem, lai attīstītu iedzīvotāju digitālās pašapkalpošanās prasmes un kompetences.

Katram izglītības programmas dalībniekam pēc pašnovērtējuma zināšanu testa veikšanas tiks ieteikts piemērotākais izglītības programmas līmenis un apguves veids.

Apmācības tiks organizētas trijos līmeņos, nodrošinot katram iedzīvotājam iespēju apgūt viņa prasmju līmenim atbilstošāko izglītības programmu:

1. pamata digitālās prasmes – tiks apgūtas pamatzināšanas par datoru un viedtālruni, interneta un e-pasta lietošanu, datu drošību;
2. pamata digitālās pašapkalpošanās prasmes – failu pārvaldība, kritiskā domāšana, medijpratība un internetbankas lietošana, autorizācija, elektroniskā identifikācija;
3. vidējā līmeņa digitālās pašapkalpošanās prasmes – zināšanas par e-parakstu, e-pakalpojumiem, e-veselību, elektronisko deklarēšanos sistēmu, pirkumiem internetā un datu aizsardzību.

Izglītības programmu būs iespējams apgūt trijos dažādos veidos – klātienē ar pasniedzēju, attālināti ar pasniedzēju vai pašmācības ceļā. Par veiksmīgi apgūtu izglītības programmas līmeni iedzīvotāji saņems digitālu apliecību. Mācības iedzīvotajiem būs pieejamas bez maksas.

Pieteikties aicināti Aizkraukles novada iedzīvotāji vecumā no 16 gadiem.

Kursi katrā līmenī ilgs 8 mācību stundas.

Aizkraukles novada pašvaldība aicina ikvienu interesentu pieteikties mācībām, lai iegūtu svarīgas zināšanas digitālajā vidē.

Lai pieteiktos mācībām, aicinām:

1.       sazināties ar pašvaldības koordinatori Daci Marhiļeviču (e-pasts:  [email protected], tālrunis 65133992) vai Zani Romanovu (e-pasts: [email protected], tālrunis 65122862);

2.       vai doties uz sev tuvāko bibliotēku un ar bibliotekāra palīdzību aizpildīt pašnovērtējumu zināšanu testu un pieteikties mācībām;

3.       vai patstāvīgi aizpildīt pašnovērtējuma zināšanu testu: https://stars.gov.lv/pasnovertejuma-zinasanu-tests.

Plašāka informācija par projektu lasāma: https://stars.gov.lv/digitalas-pamatprasmes-varam

Dambretes turnīrs bibliotēkā

Pašrefleksija dzejas valodā

Aicinām uz grāmatas atvēršanas svētkiem!

Rakstniecei Dainai Grūbei, kura par savu dzīves vietu dažus gadus atpakaļ izvēlējās Pļaviņas, iznākusi jauna grāmata "Mūži akmenī" (Apgāds "Zvaigzne ABC", 2024) - dokumentāls romāns, balstīts uz notikumiem kādas vidzemnieku dzimtas dzīvesstāstos un likteņos.

Grāmatas atvēršanas svētkos piedalīsies autore Daina Grūbe, izdevuma literārā redaktore Anda Ogriņa; no plkst. 12 darbosies apgāda "Zvaigzne ABC" grāmatu galds.

Pavasara sūtījums no Latvijas neredzīgo bibliotēkas

Jauns sūtījums no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas

Lieldrukas un audiogrāmatu aktuālais piedāvājums