No bibliotēkas uz bibliotēku – zināšanu ceļojumā

27. jūnijā Pļaviņu bibliotēkas darbinieki piedalījās Aizkraukles novada publisko bibliotēku un Madonas novada bibliotēku organizētajā pieredzes apmaiņas braucienā "No bibliotēkas uz bibliotēku – zināšanu ceļojumā", meklējot jaunas idejas un ierosmes ikdienas darbam kaimiņu novada bibliotēkās Cesvainē, Madonā un Vestienā.

Ģimenes diena saulgriežu noskaņās

Šogad esam uzsākuši jaunu tradīciju – reizi ceturksnī aicinām visu paaudžu lasītājus uz Ģimenes dienu bibliotēkā. Īsi pirms Jāņiem, 20. jūnijā notika otrais šāda veida pasākums, kura laikā kopā ar apmeklētājiem radījām vasaras saulgriežu noskaņu.

Rīta pusē atmodinājām radošumu ar dažādām aktivitātēm. Mazākajiem bija iespēja krāsot un pildīt tematiskas darba lapas, gatavot apsveikumus dažādās tehnikās un rotāt papīra vainadziņus. Lielāki bērni un pieaugušie tika nodoti mākslinieces Jolantas Sirmās gādībā, lai ļautos vasarīgām sajūtām un krāsu burvībai, darinot atklātnītes. Šī bija iespēja pamēģināt uzreiz divas tehnikas – gleznošanu ar trafaretiem un punktošanu.

Kad rokas un prāts bija iesildīts, devāmies uz Bērnu apkalpošanas nodaļas telpām, lai atsvaidzinātu jau esošās vai gūtu jaunas zināšanas par Jāņu svinību tradīcijām viktorīnā “Visa laba Jāņu zāle”. Uzvarētāji šoreiz bija visi, un galvenā balva – gatavība svētku svinēšanai, devās līdzi katram no dalībniekiem.

Turpinājumā bērniem piedāvājām iemācīties pīt vienkāršus ziedu vainadziņus un baudīt vasarīgi silto dienu bibliotēkas iekšpagalmā, savukārt pieaugušajiem – tikšanos ar zāļu sievu Antu Kučeri. 

Paldies ikvienam, kurš šajā dienā iegriezās bibliotēkā! Ceram, ka katram no jums izdevās paņemt līdzi saulgriežu noskaņu, ar ko dalīties tālāk – savā ģimenē, kolektīvā vai draugu pulkā!

Bilžu galerija no pasākuma skatāma šeit: /galerija/

Ģimenes dienā bibliotēkā viesojas zāļu sieva Anta Kučere

Vasaras saulgriežos - 20. jūnijā, bibliotēkā apmeklēt dažādus pasākumus aicinājām ģimenes. šajā reizē bija iespējas krāsot, gleznot, punktēt - izpausties krāsās un dažādās tehnikās; pārbaudīt savas zināšanas par Jāņu tradīcijām viktorīnā. Bibliotēkas viešņa šajā reizē bija zemnieku saimniecības "Janavas" saimniece - zinošā, enerģiskā zāļu sieva Anta Kučere no Kokneses pagasta.

Tikšanās laikā viņa aizraujoši stāstīja par saimniecības pirmsākumiem un ceļu līdz dabīgās kosmētikas ražošanai. Vairāk nekā pirms 30 gadiem aizsāktā darba rezultāts ir bioloģiskā saimniecība, kurā audzē un ievāc ārstniecības augus, gatavo zāļu tējas, ārstniecības augu hidrolātus un dabīgo kosmētiku. 2023. gadā z/s "Janavas" atzīmēja savu 30 gadu jubileju, apliecinot ilggadēju pieredzi un uzticību dabas vērtībām.

Anta Kučere dalījās pieredzē par ceļu pie dabīgās kosmētikas ražotnes, stāstot, ka krēmi tiek gatavoti pēc receptēm, kuras viņa iepazinusi Francijas zemnieku saimniecībās. Klausītāji uzzināja daudz interesanta par ārstniecības augu īpašībām, to izmantošanu ikdienā un dabas doto iespēju saglabāt veselību, skaistumu un labsajūtu.

Apmeklētājas varēja degustēt zāļu tējas, iepazīties un izmēģināt dažādu ārstniecības augu hidrolātus un dabīgās kosmētikas produktus; sajust to smaržas un tekstūru, kā arī uzdot interesējošos jautājumus. Tikšanās noslēgumā interesenti varēja iegādāties sev tīkamākos "Janavās" izgatavotos produktus.

Paldies Antai Kučerei par iedvesmojošo stāstījumu un visiem pasākuma apmeklētājiem par kopā būšanu!

Pļaviņieši un vietalvieši vienojas sadraudzības pasākumā "Saulgriežu taka Vietalvā"

Pirms devāmies tālāk, katrs dalībnieks saņēma Bingo kartīti, kurā atzīmēt dažādus dabas objektus, ko sastapām savā ceļā. Šis darbiņš tika veikts ar lielu entuziasmu un brīdī, kad bijām pieveikuši Vesetas palienes purva taku, kas priecēja ar brīnišķīgiem skatiem un īstenu dabas daudzveidību, daudzi dalībnieki jau sauca "BINGO"!

Turpinājumā mūsu taka aizvijās uz Vietalvas Brāļu kapiem, kur apskatījām pieminekli, kas ataino Lāčplēša cīņu ar Melno bruņinieku, un trauksmes zvanus, kas iemieso ideju – būt modriem par savu zemi. Tā kā enerģija joprojām kūsāja, paredzēto atpūtas pauzi pavadījām aktīvi - spēlējām tradicionālo Jāņu rotaļu "Aitas rasā", kas izraisīja daudz jautrības un dažos atmodināja īstu sacensības garu.

Ar krietni piezemētāku enerģijas līmeni devāmies apskatīt Vietalvas luterāņu baznīcu, kur bērni īpašu interesi izrādīja par seno ozolu un ložu un šķembu atstātajiem iedobumiem baznīcas sienās.

Pusdienlaiks pienāca ātri, tāpēc devāmies uz pēdējo apskates objektu - Vietalvas Labdarības nama piemiņas vietu, lai, uzklausījuši šīs vietas stāstu, turpat blakus uzrīkotu pikniku.

Pilniem vēderiem un jauniem iespaidiem par redzēto atgriezāmies E. Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēkā, lai paveiktu vēl dažus Jāņu priekšdarbus - izpildītu darba lapas ar dažādiem āķīgiem uzdevumiem un atkārtotu latvju dainas par Jāņiem un līgošanu. 

Paldies vietalviešiem par sirsnīgo uzņemšanu un lielisko kompāniju! Lai šis pasākums kļūst par pirmo daudzu jo daudzu sadraudzības pasākumu virknē!

Grāmatu klubiņa lasītāji dodas literārajā ceļojumā pa Andalūziju. Dianas Bogdanovas ''Andalūzijas rasols''

Grāmata -  ceļojuma apraksta, dzīves pieredzes, ēdienu kultūras un personīgo pārdomu sajaukums – sava veida "dzīves rasols", kā jau nosaukums liecina. 

Sarunas laikā izvērtās aktīva un daudzveidīga diskusija. Daļa lasītāju atzina, ka grāmata uzrunājusi ar savu vieglo, sirsnīgo noskaņu, saulaino Andalūzijas atmosfēru un autores spēju pamanīt skaisto ikdienā. Tomēr viedokļi nebija vienprātīgi. Vairāki klubiņa dalībnieki atzina, ka grāmatā pietrūcis lielākas spriedzes, dziļāka konflikta vai kādas īpašas “odziņas”, kas noturētu intrigu līdz pat pēdējai lappusei. Dažiem tā šķita vairāk kā personisku iespaidu un ceļojuma piezīmju apkopojums, nevis izstāstīts stāsts ar izteiktu sižeta attīstību.

Diskusiju bagātināja vairāku dalībnieku personīgie ceļojumu stāsti. Lasītāji dalījās atmiņās par Spānijā piedzīvoto, salīdzinot savus iespaidus ar autores aprakstīto Andalūziju. Sarunas gaitā tika pārrunātas gan Andalūzijas kultūrvēsturiskais mantojums, gan vietējā virtuve un dzīvesveids.

Lai gan vērtējumi par grāmatu atšķīrās, visi dalībnieki bija vienisprātis, ka „Andalūzijas rasols” rosināja interesantu sarunu par ceļojumiem, dzīves baudīšanu, personīgo izaugsmi un sapņu piepildīšanu. Tieši dažādie viedokļi padarīja tikšanos īpaši saistošu un deva iespēju paraudzīties uz grāmatu no vairākiem skatupunktiem.

Grāmatā atspoguļotais Andalūzijas dzīves ritms  ļāva ieraudzīt, cik daudz prieka slēpjas ikdienas sīkumos - sarunās kafejnīcās, pastaigās pa baltajiem ciematiem, ēdiena gatavošanā, saulrietu vērošanā un satikšanās brīžos ar cilvēkiem.

Dzīve kļūst bagātāka, ja saglabā ziņkāri, ļaujas piedzīvojumiem un iemācās novērtēt vienkāršus ikdienas mirkļus.  Tas rada sajūtu, ka pasaule ir plašāka, skaistāka un pieejamāka, nekā bieži ikdienā šķiet.

Paldies visiem lasītāju klubiņa dalībniekiem par iesaisti un viedokļu apmaiņu! 

Nākamajā lasītāju klubiņa tikšanās reizē aicinām lasītājus lasīt amerikāņu rakstnieces Madeleines  Martinas  romānu ''Noslēpto grāmatu sargātāja'' ( Zvaigzne ABC, 2025). Šis ir aizkustinošs stāsts par grāmatu spēku, drosmi un cerību Otrā pasaules kara laikā. Sarunai par grāmatu tiekamies 29.jūlijā plkst. 16.00.

Aicinām ikvienu interesentu pievienoties mūsu Lasītāju klubiņam!

Pļaviņu bibliotēkā atklāta Santas Siliņas gleznu izstāde "Mīlestībā augt"

3. jūnijā Pļaviņu bibliotēkā tika atklāta mūsu novadnieces, jaunjelgavietes Santas Siliņas gleznu izstāde "Mīlestībā augt". Izstāde būs apskatāma līdz mēneša beigām.

Mākslinieces ceļš mākslā aizsākās jau agrā bērnībā – sešu gadu vecumā viņa uzsāka gaitas Aizkraukles Mākslas skolā. Gadu gaitā māksla kļuvusi par nozīmīgu viņas dzīves sastāvdaļu un veidu, kā caur krāsām, simboliem un tēliem paust savas domas un emocijas.

Izstādē aplūkojamie darbi ir spilgti, emocionāli un simboliem bagāti. Tajos dominē sievietes tēls, ziedi, putni un dabas motīvi, kas atspoguļo autores iekšējo pasauli. Kā atzīst pati māksliniece, katra glezna tapusi noteiktā dzīves posmā un sevī nes konkrētas sajūtas, mācības un pieredzi. Māksliniece atklāja, ka gleznas netop steigā – katrs darbs dzīvo savu dzīvi un attīstās pamazām. Dažas gleznas tiek pabeigtas salīdzinoši īsā laikā, savukārt citas top vairākus gadus. Nereti darbs tiek nolikts malā, lai pēc laika pie tā atgrieztos ar jaunu skatījumu un idejām. Autorei ir svarīgi ļaut darbam nobriest, tādēļ katra glezna sevī glabā daļu no noteikta dzīves posma. Autore uzsver, ka viņas gleznās ir daudz mazu detaļu, kuras aicina skatītāju pieiet tuvāk un iepazīt darbu dziļāk. Viņa salīdzina gleznas ar cilvēku – arī cilvēkā ir daudz vairāk, nekā iespējams saskatīt pirmajā acu uzmetienā.

Izstādes atklāšanas pasākumā apmeklētājiem bija iespēja satikt mākslinieci, iepazīt viņas radošo ceļu un uzklausīt stāstus par darbu tapšanu. Tikšanās noritēja sirsnīgā gaisotnē. Sarunas laikā māksliniece atklāja, ka viņai īpaši tuva ir spāņu gleznotāja Salvadora Dalī daiļrade. Viņu saista mākslinieka bagātā iztēle, simboliskā domāšana un spēja caur mākslu atklāt dziļākus zemapziņas un emociju slāņus. Arī Santas Siliņas darbos līdzās reālajai pasaulei sastopami fantāzijas elementi, simboli un personiski vēstījumi, kas aicina skatītāju meklēt katram savu stāstu un interpretāciju.

Pateicamies Santai Siliņai par sirsnīgo tikšanos un iespēju bibliotēkas apmeklētājiem iepazīt viņas radošo pasauli!

Aicinām ikvienu interesentu apmeklēt izstādi "Mīlestībā augt" Pļaviņu bibliotēkas darba laikā un ļauties tās krāsainajam, iedvesmojošajam un pārdomas rosinošajam vēstījumam!

Patiess stāsts bez labajām beigām. K. Ilziņas īsromāns "Soļu skaitīšana"

“Kāpēc mīlēt suni ir vieglāk, nekā mīlēt cilvēku?” Šo mokošo jautājumu sev uzdod Kristīnes Ilziņas īsromāna ‘Soļu skaitīšana” (Zvaigzne ABC, 2025) galvenais varonis Gvido, agrīnā bērnībā audžuģimenē adoptēts un uzaudzis jauns cilvēks. Laimīgā stāsta ar labajām beigām nav, bet ir skarbs, patiess un vēstījums par cilvēku no maza zēna "namiņa" vadītājas kabinetā, kuru nejauši tur ierauga jauna sieviete, pieņemot emocijās balstītu lēmumu, zēnu adoptēt., līdz jaunam cilvēkam, kurš mokās ar iekšēju sasalumu. Nespēja mīlēt ne sevi, ne apkārtējos, nespēja emocionāli pieķerties, arī pašiem tuvākajiem nē.. Bērnības traumas nāk līdzi, no tām grūti ir atsvabināties un apkārtējā dzīve tās uzplēš arvien no jauna, neskatoties uz dāsni dāvāto mīlestību ģimenē.. Vērojama zināma iepriekš nolemtība, jo sabiedrība, uzzinot par zēna izcelsmi, jau sākotnēji viņā saskata sliktā avotu. “Tie bērni ir brāķis, saprotiet, brāķis!”- šo atziņu un attieksmi pauž sociālie darbinieki, kuri strādā ar ģimeni. Arī Gvido nespēj noticēt, ka viņa – bezvērtīgā, pamestā audzināšanu, kāda sieviete ir pieņēmuši kā svarīgāko dzīvē. Audžumāte  Īrisa pilnībā centrējas uz laimīgas bērnības pasaules radīšanu, atsakoties no būtiskām lietām.

Īsos, lakoniskos teikumos, soli pa solītim, rakstniece paralēli  savērp stāstu no Gvido un audžumātes Īrisas skatupunkta. Savstarpēja uzticēšanās un pieņemšana tā arī neatnāk, jo zēns nenotic, ka vienīgais adopcijas mērķis ir dāvāt mīlestību, audzinot viņu par pilnvērtīgu, laimīgu cilvēku. Tādu, kurš iederētos sabiedrībā un neatkārtotu savu bioloģisko vecāku dzīves scenārijus; laimīgu cilvēku. Agrīnā vecumā iegūtās rētas ir pamatīgi cirstas, tās nekur neizzūd un Gvido aiziet savā patstāvīgajā dzīvē ar nemīlestību un neatbildētu jautājumu: “Kāpēc viņa mani pieņēma?”. Īrisai paliek tukšuma sajūta par Gvido audzināšanai veltītajiem gadiem un doma, ka piecdesmit gados jāsāk viss no jauna. Gadījums, kad ar mīlestību vien ir bijis par maz.

Lasītājas atzina, ka reālistiskais stāsts par mātes un dēla attiecībām pilnībā paņem savā varā no pirmās līdz pēdējai lappusei, beigās gan atstājot bēdīgu noskaņu un pārdomas par to, ka labais ne vienmēr uzvar. .Starp lasītājiem bija tādi, kuriem stāsts sabalsojās ar personīgo pieredzi un atziņa, ka darbs ir absolūti precīzs un pārliecinošs visās detaļās – kā no dzīves norakstīts. Ilze mudināja aizdomāties par to, kāda būtu Gvido dzīve, ja viņš netiktu adoptēts – bioloģisko vecāku dzīves scenāriju neizbēgama atkārtošana.

Iesakām šo grāmatu arī citiem lasītājiem, lai arī tā zināmā mērā atņem cerību ar savu patiesumu. Vai stāstam varēja būt labās beigas? Laikam jau nē, ja lūkojamies pēc patiesa stāsta.

Vasaras pirmajā mēnesī jūnijā ļausimies stāstam aizvest uz tālām zemēm - lasīsim Dianas Bogdanovas ceļojuma aprakstu "Andalūzijas rasols" (Zvaigzne ABC, 2025). Aicinām piebiedroties mūsu lasītāju pulciņam! Sarunai par grāmatu tiekamies 17. jūnijā, trešdien, plkst. 16.00.

Pļaviņu bibliotēka piedalās “NEDLib Summer School Romania 2026”

2026.gada 12.–14. maijā Bukarestē, Rumānijā, norisinājās starptautiskā vasaras skola “NEDLIB Summer School Romania 2026”, kas tika organizēta Erasmus+ programmas ietvaros. NEDLib ir Erasmus+ starptautisks projekts, kura mērķis ir attīstīt bibliotekāru un bibliotēku lietotāju digitālās, medijpratības un informācijpratības prasmes, veicinot kritisko domāšanu un spēju atpazīt dezinformāciju.

Pasākumā piedalījās bibliotekāri un informācijas speciālisti no Grieķijas, Rumānijas, Bulgārijas, Portugāles un Latvijas, lai pilnveidotu digitālās prasmes un dalītos profesionālajā pieredzē. No Latvijas vasaras skolā piedalījās piecu cilvēku grupa — trīs bibliotekāri no dažādām Latvijas bibliotēkām un divi bibliotēku lietotāji.  Svarīgi uzsvērt, ka šādas iespējas nav paredzētas tikai bibliotekāriem vai nozares profesionāļiem. Starptautiskajos projektos, mācībās un pieredzes apmaiņas programmās var iesaistīties arī bibliotēku lietotāji. No Pļaviņu bibliotēkas šajā projektā piedalījās Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja Jolanta Antanavičiene. Šis brauciens  sniedza iespēju pārstāvēt bibliotēku starptautiskā līmenī, veidot jaunus kontaktus un iegūt vērtīgu pieredzi.

Vasaras skolas galvenā tēma bija digitālā kompetence un medijpratība bibliotekāriem. Programmas laikā dalībnieki piedalījās lekcijās, praktiskajās nodarbībās un diskusijās par aktuāliem jautājumiem digitālajā vidē. Tika aplūkotas vairākas nozīmīgas tēmas — medijpratība un drošība internetā, dezinformācijas un maldinošas informācijas atpazīšana, faktu pārbaudes prasmes, informācijas izvērtēšana digitālajā laikmetā, kā arī digitālā identitāte un tās ietekme.

Pasākums norisinājās Rumānijas Nacionālajā bibliotēkā (Biblioteca Națională a României) un Bukarestes Metropoles bibliotēkā (Bucharest Metropolitan Library). Rumānijas Nacionālā bibliotēka ir viena no nozīmīgākajām kultūras institūcijām valstī. Tās krājumā ir aptuveni 13 miljoni vienību, tostarp reti manuskripti un seni iespieddarbi. Savukārt Bukarestes Metropoles bibliotēka ar aptuveni 30 filiālēm dažādos Bukarestes rajonos nodrošina plašu  un ērtu pieejamību vietējiem iedzīvotājiem.

Pasākuma laikā dalībniekiem bija iespēja apmeklēt arī Svētās Sinodes bibliotēku (Biblioteca Sfântului Sinod), iepazīstot Rumānijas kultūras un bibliotēku mantojumu. Svētās Sinodes bibliotēka ir ļoti nozīmīga reliģiskā un kultūras mantojuma bibliotēka Rumānijā. Tā pieder Rumānijas Pareizticīgajai baznīcai un atrodas Bukarestē, Patriarhāta kompleksā. Bibliotēka glabā vērtīgus senos rokrakstus, baznīcas grāmatas, teoloģisko literatūru, vēsturiskus dokumentus, retus izdevumus un arhīvu materiālus. Tās krājumi ir nozīmīgi reliģijas pētniekiem, vēsturniekiem, kultūras mantojuma speciālistiem un bibliotekāriem. Bibliotēka kalpo kā pētniecības un kultūras centrs, kas palīdz saglabāt Rumānijas pareizticīgās baznīcas un nacionālās vēstures liecības.

Ārpus mācību nodarbībām dalībniekiem bija iespēja iepazīt arī Rumānijas kultūras un vēsturisko vidi – devāmies pastaigā pa Bukarestes vecpilsētu, tika apmeklēta Bellu kapsēta (Cimitirul Bellu) , kas ir pazīstama ne tikai kā apbedījumu vieta, bet arī kā brīvdabas mākslas un arhitektūras muzejs. Tajā atrodas greznas kapenes, marmora pieminekļi, skulptūras un mauzoleji. Kapsētā apbedīti daudzi ievērojami Rumānijas kultūras, literatūras, zinātnes un politikas pārstāvji - rakstnieki, dzejnieki, aktieri, komponisti un valsts darbinieki.  Vienā no mācību pēcpusdienām ar vilcienu devāmies uz 120 km attālo gleznaino Sinaia pilsētu Karpatu kalnu pakājē. Tur apskatījām iespaidīgo Pelešas pili (Castelul Peleș). To bieži dēvē par vienu no Rumānijas arhitektūras pērlēm un vienu no populārākajiem tūrisma objektiem valstī.

Pēdējais vakars Bukarestē tika veltīts Triumfa arkas (Arcul de Triumf), kas ir viens no Rumānijas galvaspilsētas simboliem un svarīgākajām piemiņas celtnēm valstī,  apmeklējumam. Katru gadu 1. decembrī — Rumānijas Nacionālajā dienā (Ziua Națională a României) — pie tās notiek militārās parādes un svinīgie pasākumi. Mums bija iespēja uzkāpt arī arkas augšpusē, no kurienes paveras plašs skats uz Bukaresti un tās bulvāriem,  noslēdzot vizīti ar pateicību Rumānijai par viesmīlību!

Starptautiskā sadarbība un pieredzes apmaiņa deva vērtīgas idejas turpmākajam darbam bibliotēkā, īpaši digitālās pratības un sabiedrības izglītošanas jomā. Bibliotēkām šādi Erasmus+ mobilitātes projekti sniedz iespēju attīstīt modernu, atvērtu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu pakalpojumu vidi, stiprina pārliecību par profesionālo darbību un motivē turpināt attīstīties.

Bibliotēka ir vieta ne tikai grāmatām, bet arī iespējām — mācīties, satikt cilvēkus un piedalīties pasaules mēroga iniciatīvās.

"Dabiska uzvedība". Mātes un meitas attiecību stāsts

29. aprīlī, mēneša pēdējā trešdienā, kopā sanāca Lasītāju klubiņš, lai sarunātos par irāņu izcelsmes zviedru rakstnieces Golnāzas Hašemzādes Bundes romānu "Dabiska uzvedība" (J. Rozes apgāds, 2025). 

Darbā risinātās tēmas aktuālas visos laikos - mātes loma veiksmīgā bērna dzīves un personības veidošanā, emocionālā vardarbība un atsvešinātība ģimenē; kā iegūtās bērnības traumas ietekmē pieauguša cilvēka dzīvi. Romāns rada daudz jautājumu un lasītājs var domāt un prognozēt, vai romāna galvenajai varonei Lilī pietiks iekšējā spēka notikušā pieņemšanai un piedošanai; mīlestības un uzticēšanās gaisotnes radīšanai viņas pašas ģimenē. 

Darbs uzrakstīts savdabīgi, niansēti atspoguļojot divās paralēlās stāstījuma līnijās galvenās varones dzīves notikumus bērnībā un jaunas sievietes gaitās, kad pati top par māti, lai arī viņai vārds "māte" ir analogs nodevībai. Romāns spilgti parāda Lilī mātes emocionālo aukstumu, norobežošanos, vienaldzību, bet neatklāj, ko viņa ir piedzīvojusi kā cilvēks, kļūstot par garīgi un emocionāli kroplu personību, kas nespēj sniegt meitai mīlestību, pēc kuras meitene tā tiecas. Daļai no romāna lasītājiem bija viedoklis, ka līdz ar šo zināmo vienpusīgumu darbs zaudē, bet daļa lasītāju uzskatīja, ka romāna autore mērķtiecīgi stāstu ir savijusi tieši šādā veidā, lai akcentētu, kā jūtas bērns, piedzimstot ģimenē emocionāli vardarbīgiem un aukstiem vecākiem. 

Lilī kā pieaugusi sieviete, kļuvusi par māti, dzīvo milzīgā iekšējā spriedzē, neticot, ka viņa spēs būt laba māte savam dēlam. Romāns nosacīti sniedz nelielu cerību, ka jaunā sieviete spēs izveidot dabiskas un mīlestībā balstītas attiecības. 

G. Hašemzādes Bundes romānu iesakām lasītājiem, kurus nebaida skumji, bet labi stāsti.

Maija mēnesī lasīsim un apspriedīsim latviešu rakstnieces Kristīnes Ilziņas romānu "Soļu skaitīšana" (Zvaigzne ABC, 2025), kas ir stāsts par jaunu sievieti, kura daudz neaizdomājoties, adoptē mazu zēnu, pakārtojot savu dzīvi viņa audzināšanai un nodrošinot viņam visu, lai bērns augtu laimīgs. Dāvātā mīlestība tomēr nespēj dzēst agrīnā bērna vecumā piedzīvoto, notikumi risinās pavisam savādāk nekā iecerēts. 

Lasīsim un tiksimies Lasītāju klubiņā 27. maijā, trešdien, plkst. 16.00!

Bibliotēku nedēļā rakstniece iedvesmo lasīt

Noslēdzies šaha turnīrs "Pļaviņu kauss 2026"

Kuri ir turnīra uzvarētāji? Spēles tiesneses Anitas Seikovskas apkopotie rezultāti liecina, ka par šaha turnīra "Pļaviņu kauss 2026" uzvarētājiem kļuva un kausus ieguva:

• kopvērtējumā kungiem uzvarētājs ir Jānis Naglis, bet godpilnās 2. vietas ieguvējs Jānis Auzāns; 3. vieta - Andrejam Reizniekam,
• kopvērtējumā dāmām turnīra uzvarētāja ir Ilze Priedīte, 2. vieta - Patrīcijai Laimai Naglei; 3. vieta - Viktorijai Kurpniecei;
• bērnu grupā zēniem kausu ieguva Grigorijs Bērziņš, 2. vieta - Artūram Jefimovam; 3. vieta - Tomasam Kalniņam;
• bērnu grupā meitenēm kausu ieguva Alma Nagle, 2. vieta - Enijai Bērziņai.

Izsakām pateicību turnīra tiesnesei Anitai Seikovskai un Pļaviņu sporta dzīves organizatoram Arturam Rudzītim, kuri katrs ieguldīja savu artavu turnīra "Pļaviņu kauss 2026" norisēs!

Lieldienu noskaņās aizvadīta pirmā Ģimenes diena

Dienas iesākumā aicinājām uz Lieldienu pastkaršu izstādes atklāšanu un tikšanos ar  kolekcionāru Aivaru Klušu. Viņš atklāja, ka ar kolekcionēšanu aizrāvies jau skolas gados, un kopš tā laika šī kaislība nav rimusi.  Izstāde pie mums apskatāma līdz pat 17.aprīlim, tās iepazīšanai vērts ieplānot ilgāku laiku, jo tās nav vienkārši atklātnītes, katrai no tām ir savs stāsts, kas noslēpies otrā pusē, tekstā, ko rakstījis tās nosūtītājs.

Savukārt Bērnu apkalpošanas nodaļā rīta pusē piedāvājām radošās darbnīcas visām paaudzēm. Tajās tapa skaisti apsveikumi mīļajiem un krāšņi dekori pašu priekam.

Sagatavoties Lieldienu svinēšanai palīdzēja dažādu mājputnu olu izstāde un viktorīna ģimenēm, kurā iekļautie jautājumi aptvēra visdažādākās tradīcijas no visas pasaules. Bijām gandarīti, ka kaut ko jaunu uzzināja katrs tās dalībnieks! Ceram, ka šīs zināšanas lieti noderēs Lieldienu svinēšanā!

Kā saldais ēdiens mūsu apmeklētājiem bija tikšanās ar rakstnieci Dženu Andersoni un viņas redaktori Dainu Grūbi, plašāk par to varat lasīt šeit: https://plavinu-biblioteka.mozellosite.com/jaunumi/

Sestdien laikapstākļi mūs lutināja, tāpēc ar prieku izbaudījām mūsu brīvprātīgo jauniešu Katrīnas un Elijas sagatavotās aktivitātes svaigā gaisā. Pēc stafetēm jaunākie apmeklētāji mājās devās kārtīgi izkustējušies, pilnām rokām pašgatavotu darbiņu un smaidīgi!

Lai šī diena labāk paliktu atmiņā, piedāvājām iemūžināt mirkli foto stūrītī, kas bija iekārtots bibliotēkas pirmajā stāvā.

Visa pasākuma laikā notika arī grāmatnīcas Zvaigzne ABC izbraukuma tirdzniecība, kas priecēja ar pārdomātu piedāvājumu un patīkamām cenām.

Paldies katram, kurš atrada laiku, lai piedalītos! Uz tikšanos nākamajā Ģimenes dienā ap Jāņiem!

Bilžu galerija no pasākuma skatāma šeit: https://www.plavinubiblioteka.lv/galerija/

Bibliotēkā viesojas rakstniece Džena Andersone un redaktore Daina Grūbe

Tikšanās laikā autore dalījās stāstā par savu rakstniecības ceļa sākumu, atklājot, kas viņu iedvesmo un kā top viņas darbi. Viņa uzsvēra, ka rakstīšana viņai ir iekšējs aicinājums, nevis tikai profesija vai hobijs. Džena atzina, ka visgrūtākais rakstīšanas procesā ir nevis uzsākt pirmo teikumu, bet gan pielikt pēdējo punktu. Runājot par savu darbu “Sainis” autore atklāja, ka tas viņai ir īpaši tuvs, jo tajā atspoguļotas personiskas sajūtas un pieredze. Grāmatā jūtama doma par cilvēka iekšējo bagāžu, ko katrs nes sev līdzi cauri dzīvei, gan apzināti, gan neapzināti. Tā rosina aizdomāties par pagātnes ietekmi uz tagadni un par spēju pieņemt sevi.

Savukārt, ja kādu no darbiem nāktos ekranizēt, autore izvēlētos “Herbārijs ar ledus puķēm”, kurā īpaši spilgti atklājas emocionāli piesātināts un vizuāli tēlains stāstījums. Interesanti, ka savu grāmatu vizuālo noformējumu – vāku krāsu un dizainu – rakstniece vienmēr izvēlas pati.
Pēcpusdienas tikšanos papildināja arī Dženas Andersones grāmatu redaktore DAINA GRŪBE, kura klātesošajiem atklāja sadarbību ar autori. Viņa ieskicēja grāmatu tapšanas procesu no manuskripta korekcijas līdz izdošanai, uzsverot savstarpējās uzticēšanās un radošā dialoga nozīmi.
Lasītājiem Dženas Andersones darbi ir vērtīgi vairāku iemeslu dēļ - tie ne tikai aizrauj ar sižetu, bet arī rosina domāt, analizēt un iedziļināties cilvēku emocijās un rīcībā. Autores darbos jūtams dzīves patiesums, kas palīdz lasītājam identificēties ar tēliem un situācijām. Turklāt viņas rakstība iedvesmo – tā mudina ticēt sev, saviem sapņiem un iekšējam aicinājumam.
Tikšanās Pļaviņu bibliotēkā bija vērtīga iespēja satikt personību, kura ar savu darbu un attieksmi iedvesmo citus. Šādi pasākumi vēlreiz apliecina, cik nozīmīga ir literatūra un dialogs starp autoru un lasītāju.

Publikāciju sagatavoja Ramona Kristvalde, Pļaviņu bibliotēkas vecākā bibliotekāre

Drošāka interneta dienu atzīmē ar ķeburošanas aktivitāti

Ik gadu februārī ar dažādām izglītojošām nodarbībām, aktivitātēm un konkursiem tiek atzīmēta Drošāka interneta diena, ko Latvijā organizē un koordinē Latvijas Drošāka interneta centrs. Arī Pļaviņās jau trešo gadu darbojas Drošāka interneta vēstnese Zane Steprāne, kura šogad 10. februāra pēcpusdienā apciemoja Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centru “Pepija”, lai kopā ar centra apmeklētājiem piedalītos ķeburošanas aktivitātē.

“Ķeburošana” ir angļu valodas vārda “doodling” latviskojums. Ķeburs ir teksta, domas vizuāls, spontāns attēlojums, kas top, kamēr cilvēka smadzenes apstrādā informāciju un koncentrē uz to uzmanību. Ķeburi ir vienkārši zīmējumi, kam var būt konkrēta vai abstrakta nozīme. Ķeburojot tiek veicināta aktīva smadzeņu darbība, šis vizuālais paņēmiens palīdz strukturēt un grafiski organizēt informāciju. Ķeburošana sekmē īstermiņa un ilgtermiņa atmiņas darbību, veicina radošumu un nodrošina dziļāku iesaisti materiāla uztverē. Ķeburojumi nav pareizi vai nepareizi, tiem nav jāatbilst kāda cita iecerēm vai prasībām, - ķeburošana mudina domāt ārpus ierastā.

“Pepijas” apmeklētājiem bija iespēja noskatīties ķeburošanas instrukciju, ko video formātā īpaši Drošāka interneta dienai izstrādājis komiksu mākslinieks un ilustrators Jurijs Tatarkins. Atmodinot radošumu un ievingrinot roku, dalībnieki izpildīja arī iesildīšanās vingrinājumus, bet pēc tam, klausoties stāstu “Dalies ar informāciju atbildīgi!”, tapa deviņi unikāli ķeburojumi.

Lai noteiktu, kurš no darbiem tiks sūtīts Drošāka interneta centram un piedalīsies konkursā, tika veikta balsošana. Par uzvarētāju tika atzīts Pļaviņu vidusskolas 4.b klases skolnieces Tīnas Heideres ķeburojums.

Paldies dalībniekiem par radošo lidojumu un iesaisti!

Vairāk bildes no aktivitātes: Bērnu apkalpošanas nodaļas galerijā

Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja p.i.

Vārda un mūzikas satikšanās

Sestdien, 7. februārī, Pļaviņu bibliotēkas zālē norisinājās literāri muzikāls pasākums „Klusums uz sliekšņa sēž…”, kura laikā tika prezentēta novadnieces, dzejoļu autores Ineses Apsānes-Krūmiņas jaunākā dzejas grāmata ar tādu pašu nosaukumu.

Pasākuma laikā autore iepazīstināja klātesošos ar savu jaunāko dzejas krājumu, lasot pārdomas, dzejoļus un miniatūras, kurās atklāj savas emocijas, jūtas un personīgo skatījumu uz dzīves norisēm. Autores lasījumi bija dziļi personiski un rosinoši, aicinot klausītājus uz pārdomām un emocionālu līdzpārdzīvojumu.

Bibliotēka – vieta, kur satiekas sēklas, zināšanas un cilvēki

          31. janvārī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” Salaspilī norisinājās ikgadējā sēklu lolotāju un glabātāju tikšanās – LIELĀ SĒKLU MAIŅA 2026. Pasākumā piedalījās arī Pļaviņu bibliotēka, gūstot vērtīgu pieredzi un iedvesmu kopienai draudzīgu sadarbību veidošanai. Lielā sēklu maiņa vienuviet pulcēja sēklu lolotājus, dārzkopjus un interesentus no dažādiem Latvijas reģioniem. Pasākuma laikā notika bezmaksas sēklu apmaiņa, kā arī sarunas par sēklu ievākšanu, glabāšanu un audzēšanu, daloties pieredzē un zināšanās par mantoto kultūraugu saglabāšanu.

      Viena no galvenajām organizācijām, kas Latvijā popularizē sēklu lološanu un vietējo šķirņu saglabāšanu, ir Latvijas Permakultūras biedrība. Tā organizē seminārus, kursus un sēklu apmaiņas pasākumus, veido sēklu lolotāju tīklu un datubāzi ar vietējām mantotajām šķirnēm, kā arī iesaistās starptautiskos projektos par sēklu saglabāšanu un izglītošanu. Ar sēklu kustību cieši saistīta arī Marianne Mikkelsen, kura ar lekciju viesojās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Marianne ir galvenā sēklu kustības virzītāja Dānijas publiskajās bibliotēkās un aktīvi sadarbojas ar Dānijas Sēklu glābšanas organizāciju un Latvijas Permakultūras biedrību. Lekcijā tika uzsvērta bibliotēku nozīme kā aktīvām zaļās domāšanas un kopienu sadarbības platformām – vietām, kur iespējams ne tikai iegūt zināšanas, bet arī dalīties praktiskā pieredzē un iedvesmoties ilgtspējīgām pārmaiņām ikdienā.

        Lolots un mantots kultūraugs ir augs, kura sēklas vai stādi tiek saglabāti un nodoti no paaudzes paaudzē. Atšķirībā no selekcionētajām šķirnēm tie bieži izceļas ar unikālu garšu, izturību un daudzveidību. Par mantotiem kultūraugiem uzskatāmi augi, kas vismaz 30 gadu jeb vienas paaudzes laikā audzēti noteiktā teritorijā, saimniecībā, dzimtā vai ģimenē. Šo augu saglabāšana stiprina saikni starp paaudzēm, veicina ilgtspējīgu saimniekošanu un palīdz saglabāt vietējo identitāti. Lolots kultūraugs nav tikai augs – tā ir dzīva vēsture, kas turpina augt arī mūsdienās.

        Ikviena sēkla ir stāsts par vietu, cilvēkiem un laiku. Bibliotēkā šie stāsti satiekas un turpina augt. Jau šobrīd vairākās Latvijas bibliotēkās darbojas sēklu apmaiņas punkti, kur ikviens var atnest un paņemt sēklas, kā arī uzzināt vairāk par mantoto kultūraugu saglabāšanu. Arī Pļaviņu bibliotēkā nākotnē plānots izveidot sēklu un augu maiņas punktu, kas dos iespēju dalīties, iepazīties un iegūt ko jaunu savam dārzam!

Sekojiet līdzi jaunumiem!

Pavārstāstu grāmatas "Vienaldzīgo nav!" autores viesojas Pļaviņu bibliotēkā

Autores jeb "Lauru lapas", kā viņām patīk sevi dēvēt, noliktajā laikā bija klāt, lai arī Vidzemes līkumainie ceļi no Cēsu puses līdz Pļaviņām sestdienas rītā bija izrādījušies īstens pārbaudījums dzīvespriecīgajām dāmām, kuras savaldzināja pasākuma apmeklētājus ar savu dzīvesprieku un  atbrīvotību.  Grāmatas prezentācija patiesībā bija Natas un Lienes "stand up" izrāde "Vienaldzīgo nav!" , kas pilnībā atbilst arī grāmatas humora un dažādu pārspīlējumu bagātajam tekstam. Bija gan tiešs kontakts ar publiku, improvizācijas un stāstījuma brīvība, balstīta savstarpējos humorpilnos dialogos, pašironijā un  arī sarunās ar klātesošajiem, kuri prasmīgi tika iesaistīti dažādās jautrās nodarbēs. Drosmīgākie piedalījās  ēdienu degustācijā ar aizsietām acīm, pārējie - visnotaļ komiskā izsolē, kur dažkārt absolūti nebija nojaušams, kāds būs pārsolītais ieguvums. Patiesi "kaķis maisā"!

 Nobeigumā visi pasākuma apmeklētāji piedalījās tikpat jautrā izlozē, laimējot pavisam neiedomājamus subproduktus, kurus viešņas bija sagatavojušas glītās burciņās. Atlika vien mājās ņemt pavārgrāmatu rokās un gatavot! Visiem bija iespēja pagaršot no šiem superproduktiem pagatavotus ēdienus, kas varēja likties gana neparasti un noteikti nederēs veģetāriešiem.  Gribētāji garšoja arī Lienes mājās gatavoto vermutu, par kuru, protams, atrodams arī anekdotisks stāsts pavārgrāmatā. Pats par sevi saprotams, ka tajā visā vienaldzīgo tiešām nebija!

 Klausītājiem pasākuma nobeigumā bija tikpat smaidīgas sejas un nenoliedzama interese par grāmatu "Vienaldzīgo nav!" - gan receptēm, gan par to, kā tās izstāstītas - "vircotiem lasāmgabaliem miesai un dvēselei".

No plkst. 11 bibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas zālē visi interesenti bija aicināti apmeklēt apgāda "Zvaigzne ABC" Jēkabpils grāmatnīcas izbraukuma grāmatu tirdziņu, kur varēja iegādāties ne tikai Natas un Lienes grāmatu, bet arī gana plašā izvēlē bērnu grāmatas par ļoti pievilcīgām cenām, kā arī kalendārus nākošajam gadam un gada nogales svētku apsveikuma kartiņas; nedaudz arī no citas izdevniecībā iznākušās literatūras.

Paldies mūsu viešņām - Natai Brambergai un Lienei Margevičai par izklaidējošo, jautro pasākumu, kas sniedza dzīvesprieka un iedvesmas lādiņu ikvienam klātesošajam! Sirsnīgs paldies arī "Zvaigzne ABC" Jēkabpils grāmatnīcas laipnajām, jaukajām grāmatu tirgotājām, kuras neatteica piedalīties un kuplināt pasākumu ar grāmatgaldu.

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne

Bibliotēkā pulcējas šahisti

Pirmajā spēles posmā starp kungiem labākie bija: Mārtiņš Dauškāns (1.vieta), Andrejs Reiznieks (2. vieta), Jānis Naglis (3. vieta).

Dāmu konkurencē labākās bija: Viktorija Kurpniece (1. vieta), Teika Millere (2 vieta).

Iepriecināja, ka arī bērni vēlas spēlēt šahu. Starp meitenēm labākos rezultātus uzrādīja Patrīcija Laima Nagle (1. vieta), Enija Bērziņa (2. vieta), Alma Nagle (3. vieta). Zēnu konkurencē labākos rezultātus guva Artūrs Jefimovs (1. vieta), Grigorijs Bērziņš (2. vieta), Margots Dauškans (3. vieta).

 Sveicam visus uzvarētājus un sirsnīgu paldies sakām turnīra tiesnesei Anitai Seikovskai, kā arī Pļaviņu sporta dzīves organizatoram Artūram Rudzītim par turnīra nolikuma izstrādi un plānošanu!

Nākamā tikšanās reize šaha spēles draugiem šī gada 13. decembrī, sestdien, plkst. 10. Aicinām piebiedroties jaunus spēlētājus, īpaši priecāsimies par jaunu spēlētāju piebiedrošanos no bērnu un jauniešu vidus! 

"Nekad jau nevar zināt, kas notiek, ja atklāj to, kam vajadzētu palikt nepateiktam"

Somu rakstnieces Tīnas Hārneskas (1984) debijas romāns “Ļaudis, kas sēj sniegā” (J. Roze, 2024) bija sarunas tēma oktobra mēneša nogales Lasītāju klubiņā..  Siltu jūtu, sāpīgu atmiņu un humora pilns vēstījums par ļaudīm, kuri dzīvo vietā, kur daba, klusums un gaisma nosaka dzīves ritmu - tālīnā Zviedrijas ziemeļu kalnu miestiņā, skanīgā vārdā sauktā - Sarvesoajve, kur mājiņas "izklaidu izkaisītas bērzu mežiņā starp vecuma nomāktām eglēm". Jau romāna nosaukums rosina domāt par tiem, kuri sēj cerību arī tur, kur šķietami sēt un gaidīt ražu ir aplami — cilvēkiem, kuri tic dzīvei,  neskatoties, ka dzīves ceļi mēdz samezgloties un ne vienmēr viss atbilst kāda gaidām; kur ir vieta slimībām, vecumam un zaudējumiem. Stāsta noskaņu iezīmē skumjā sāmu leģenda  par ziemeļbriežu ganu, kurš iemīlēja un par sievu ņēma teiksmaino haldi meitu no dabas garu pasaules, solot nesaukt viņu īstajā vārdā, lai nezaudētu. Nesaukt lietas īstajos vārdos - uz šī  pieņēmuma balstoties, autore savērpusi savu stāstu, liekot arī lasītājam līdz pēdējai lappusei minēt mīklas.

Autore ir sāmu izcelsmes zviedru rakstniece, viņas darbos ļoti jūtami atspoguļojas sāmu kultūras mantojums, valoda un dzīvesveids. Ar lielu cieņu un maigumu viņa rāda cilvēku saikni ar zemi, ziemeļu gaismu un sniegu — arī tad, kad šī pasaule mainās un vecie ieradumi zūd, bet identitātes un piederības izjūta nezūd.

Galvenās tēmas, par kurām romāns vēsta, ir ģimenes saknes un atmiņu spēks; sāmu identitāte un kultūras saglabāšana;.  Tīnas Hārneskas valoda ir poētiska, liriska un dziļi emocionāla. Viņa raksta ar dabas ritmiem saskaņotu plūdumu, kur vārdiem ir gan skaņa, gan smarža, gan krāsainība "Debesīs gaisma nebija jaudājusi parādīties arī šodien. Dienu apgaismoja tikai viegla mākoņu atblāzma uz sniega segas. Tā pieklusināti atmirdzēja sausajās sniegpārslās un aplipināja prātu ar baltu pustumsu. Dzīvsudrabs termometrā piekrita: valdīja īsta spelgoņa" (8.lp.).

Lasītājiem grāmata patika, lai arī nevarētu teikt, ka tā ir izcila literatūra. Raisījās diskusija par mazo tautu likteņiem, atšķirīgām mentalitātēm, piemītošām dažādām tautām. 

T. Hārneskas romāns "Ļaudis, kas sēj sniegā", iekļauts šī gada "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2025" lasāmlistē. Novembra mēnesī, tiekoties kā vienmēr mēneša pēdējā trešdienā plkst, 16, apspriedīsim franču rakstnieka Ž. K. Murlevā darbu "Okeāna bērns" (J. Roze, 2024) - arī no "BJVŽ2025" lasāmsaraksta.

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja

Saruna ar sevi - mandalu radošā darbnīca

Solvitai mandalas ir brīvā laika hobijs, ar kuru nodarbojas aptuveni pusotru gadu. Ikdienā viņa ir skolotāja Vangažu vidusskolā, māca latviešu valodu un literatūru, darbojas kā etwinning vēstniece, projektu vadītāja un mentore. Savās mājās izveidojusi studiju, kurā vada mandalu radošās darbnīcas.

Aizvadītajā sestdienā piedāvājām iespēju piedalīties izstādes autores vadītajā mandalu radošajā darbnīcā arī bibliotēkas apmeklētājiem. Tās laikā Solvita uzsvēra, ka mandalu radīšana ir kā saruna ar sevi, - gala rezultātu ietekmē katras konkrētās dienas enerģija, noskaņojums un piedzīvotais. 

Iesākumā vēl mazliet nedroši, tomēr darba procesa iedvesmotas, katra dalībniece radīja divas mandalas - pirmo, lai apgūtu punktošanas tehniku un izprastu procesu, bet otro, - lai ļautos radošumam un sarunai ar sevi.

Un vai ziniet, kas ir pats labākais, veidojot mandalas? Tas, ka nekas nevar sanākt nepareizi, jo katra mandala ir unikāla šī brīža un noskaņojuma lieciniece.

Bildes no radošās darbnīcas šeit.