Ieskats Pļaviņu pilsētas vēsturē
Cik dzelzceļiem liels svars priekš zemes un ļaudīm, to rāda mūsu Stukmane. Kur priekš dzelzceļa caurvilkšanas stāvēja tik vecais Pļaviņu krogs ar kādām zemnieku mājām – Pļaviņām (tādēļ arī tagad dažbrīd tas nosaukums – Pļaviņstacija), tur tagad redzam bez glītajām stacijas ēkām 4 spīķerus šejienes tirgotāju vajadzībām, divas jau vecākas bodes, trešo gluži jaunu, ko nupat atvēra uz savas gruntes šejienes saimnieks Vāgeļa kungs; ir lielas plašas ēkas lielām telpām un gaišiem logiem. Netrūkst arī savu amatnieku, ir savs maiznieks, kalējs, galdnieks, ir kurpnieks. Visas šejienes dzīves nervs gan ir andele un tirdzniecība, še atvelk vienu vai otru iemītnieku uz Stukmaņiem.”
„Baltijas Zemkopis”, Nr. 8, 1884. gads
Tik pārsteidzoši rosīgas tajos gados bija Pļaviņas un tās saimnieciskā dzīve! Pilsēta veidojās, auga, un tās pirmajai desmitgadei no 1927. līdz 1937. gadam bija veltīta Pļaviņu novada bibliotēkas veidotā novadpētnieciskā cikla pirmā tikšanās. Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja speciāliste Lilija Jakubenoka bija sagatavojusi ieskatu ilggadējā Pļaviņu pašvaldības vadītāja Pētera Lācīša atmiņās par pilsētas dzīvi trīsdesmitajos gados. Savukārt Pļaviņu novada bibliotēkas direktore Ineta Grandāne sagatavojusi prezentāciju par tā laika Pļaviņu pilsētu fotogrāfijās un skaitļos.
Šajos gados noticis tik daudz, un par to izsmeļoši var izlasīt dažādos vēstures materiālos, grāmatās un publikācijās. Lūk, spilgtākie Pļaviņu pilsētas notikumi no aizsākumiem līdz 1937. gadam.
1830. gads – uz barona Korfa zemes jau izveidojies Gostiņu miests.
1861. gads – uzbūvējot dzelzceļa līniju Rīga – Dinaburga, ierīko dzelzceļa staciju Stukmaņi.
1885. gads – darbojas dolomīta lauztuves, Cielava dolomīta dedzinātava, kur iegūst saķepdolomītu Krievijas tērauda fabriku vajadzībām.
1894. gads – uzcelta stikla fabrika.
1903. gads – 15. augustā šaursliežu dzelzceļa līniju Pļaviņas – Gulbene – Alūksne – Ape – Valka oficiāli atklāj vispārējai lietošanai.
1903. gads – darbu sāk valsts elementārpamatskola.
1905. gads – atcelti noteikumi, kas aizliedza Pļaviņās atvērt tirgotavas un uz 0,5 pūrvietām zemes celt vairāk nekā vienu ēku.
1906. gads – Gostiņus pilnībā nodedzina par sodu revolucionāri noskaņotajiem iedzīvotājiem
1911. – 1912. gads – uzceļ Pļaviņu Sv. Pētera luterāņu baznīcu.
1914. gads – iedzīvotāju skaits – ap 2000. Nodibināta Pļaviņu Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība.
1915. gads – fronte pietuvojas Pļaviņām, daudzi iedzīvotāji dodas bēgļu gaitās, ēkas sašautas, nodedzinātas.
1917. gads – atkāpjoties krievu karaspēka daļas posta un dedzina ēkas.
1918. gads – vācu karaspēks ieņem Vidzemi, daļa iedzīvotāju atgriežas pilsētā. Nodibināta Stukmaņu Brimmerbergas ģimnāzija un Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Pļaviņu nodaļa Teodora Ziediņa vadībā.
1919. gads – lielinieki Pļaviņas pārvērš par apriņķa pilsētu (Stukmaņu apriņķa centrs) un sāk darboties revolucionārais tribunāls. 30. maijā Brīvības cīņu rezultātā lielinieki padzīti no Pļaviņām. 26. jūlijā nodibina Latvijas Sarkanā Krusta Pļaviņu nodaļu, izveidojas LSK Pļaviņu nodaļas slimnīca. 1. oktobrī atver pamatskolu.
1920. gads – iedzīvotāju skaits 1137.
1922. gads – Pļaviņas iegūst miesta tiesības. Skola pārtop par Rīgas apriņķa ģimnāziju.
1925. gads – iedzīvotāju skaits 1457.
1927. gads – 26. aprīlī Saeima nobalso par pilsētas tiesību piešķiršanu, nosakot, ka Gostiņi pievienoti Pļaviņām. No 13. maija Pļaviņu miesta pašvadība nodod visas pilnvaras pilsētas valdei. Par pirmo pilsētas galvu kļūst Jūlijs Rumpe.
1928. gads – skola pārtop Pļaviņu pilsētas ģimnāzijā. 4. septembrī par pilsētas galvu ievēl P. Lācīti, kurš strādā līdz 1940. gada 1. augustam.
1930. gads – iedzīvotāju skaits 2631 (ar Gostiņiem).
1933. gads – piešķir pastāvīgas pilsētas tiesības Gostiņiem, nodalot no Pļaviņām.
1934. gads – darbojas A. Rocēna dārzniecība, kura konkurē ar pirmšķirīgām dārzniecībām Rīgas apkārtnē, tās audzētavās ir 200 000 tulpes, 40 000 „Regale” lilijas, 2500 krizantēmas, izaudzēts „Pļaviņu ķirsis”.
1935. gads –1,5 tūkstoši iedzīvotāji, gandrīz pusei mājokļu pieslēgts elektriskais apgaismojums, Pļaviņās darbojas divas bibliotēkas un viena Gostiņos, iesvēta jaunuzcelto pilsētas ģimnāzijas ēku, darbojas kinoteātris „Atpūta”.
1937. gads – 21. februārī iesvēta Latvijas Sarkanā krusta Pļaviņu nodaļas slimnīcu – uzbūvēts jauns korpuss, izremontēts un labiekārtots vecais. 3. maija ugunsgrēkā Gostiņos nodeg 54 ēkas.
