Talkas stāsti uzjundī patīkamas atmiņas
4. aprīļa pēcpusdienā Pļaviņu bibliotēka aicināja uz stāstu pēcpusdienu, lai dalītos talku stāstos.
Lai gan vēsturiski talkas radušās kā nepieciešamība, lai tiktu galā ar apjomīgākajiem darbiem, pieaicinot palīgā radus, kaimiņus un citus ļaudis no tuvākā apvidus, tomēr tās allaž bijušas kas daudz vairāk par kopīgu darba darīšanu. Talka bija ne tikai iespēja nodot no paaudzes paaudzē darba tikumu un pieredzi un izjust kopienas nozīmi, paveicot to, kas vienai saimei nebūtu pa spēkam, bet arī dziedāšana, mielasts un dzīres pēc darba paveikšanas, bieži arī dejas.
Talkošanas tradīcija vijusies cauri gadsimtiem un pielāgojusies dažādiem laikiem. Šobrīd retais nav dzirdējis par Lielo Talku, kas katru pavasari tiek organizēta valsts mērogā, tiek rīkotas tādas modernas akcijas kā Ideju talka un Digitālā talka. Bet vienojošais tajās visās ir un paliek kopības sajūta un savstarpēja palīdzība, lai paveiktu lielas lietas.
Sanākušajiem talkas raisīja patīkamas asociācijas un visi bija vienisprātis, - īpaši spēcīgi atmiņā iespiedušās dažādas smaržas un nianses: spirdzinošas bērzu sulas atelpas brīdī uz lauka, gulēšana šķūnī un reibinošā svaigi pļauta siena smarža, ugunskurā cepti kartupeļi, nobriedušas zemes smarža, lasot kartupeļus no tikko uzartas vagas, oktobra saule un zilās debesis, grābjot lapas...
Paldies par skaistajām un vērtīgajām atmiņām stāstu pēcpusdienas dalībniekiem!
Joprojām aicinām atsaukties Lielās Talkas komandas aicinājumam un dalīties arī ar savu talkas stāstu, lai palīdzētu sagatavot talku tradīcijas pieteikumu Latvijas nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam!
Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bērnu apkalpošanas nodaļas bibliotekāre