"Nekad jau nevar zināt, kas notiek, ja atklāj to, kam vajadzētu palikt nepateiktam"
Somu rakstnieces Tīnas Hārneskas (1984) debijas romāns “Ļaudis, kas sēj sniegā” (J. Roze, 2024) bija sarunas tēma oktobra mēneša nogales Lasītāju klubiņā.. Siltu jūtu, sāpīgu atmiņu un humora pilns vēstījums par ļaudīm, kuri dzīvo vietā, kur daba, klusums un gaisma nosaka dzīves ritmu - tālīnā Zviedrijas ziemeļu kalnu miestiņā, skanīgā vārdā sauktā - Sarvesoajve, kur mājiņas "izklaidu izkaisītas bērzu mežiņā starp vecuma nomāktām eglēm". Jau romāna nosaukums rosina domāt par tiem, kuri sēj cerību arī tur, kur šķietami sēt un gaidīt ražu ir aplami — cilvēkiem, kuri tic dzīvei, neskatoties, ka dzīves ceļi mēdz samezgloties un ne vienmēr viss atbilst kāda gaidām; kur ir vieta slimībām, vecumam un zaudējumiem. Stāsta noskaņu iezīmē skumjā sāmu leģenda par ziemeļbriežu ganu, kurš iemīlēja un par sievu ņēma teiksmaino haldi meitu no dabas garu pasaules, solot nesaukt viņu īstajā vārdā, lai nezaudētu. Nesaukt lietas īstajos vārdos - uz šī pieņēmuma balstoties, autore savērpusi savu stāstu, liekot arī lasītājam līdz pēdējai lappusei minēt mīklas.
Autore ir sāmu izcelsmes zviedru rakstniece, viņas darbos ļoti jūtami atspoguļojas sāmu kultūras mantojums, valoda un dzīvesveids. Ar lielu cieņu un maigumu viņa rāda cilvēku saikni ar zemi, ziemeļu gaismu un sniegu — arī tad, kad šī pasaule mainās un vecie ieradumi zūd, bet identitātes un piederības izjūta nezūd.
Galvenās tēmas, par kurām romāns vēsta, ir ģimenes saknes un atmiņu spēks; sāmu identitāte un kultūras saglabāšana;. Tīnas Hārneskas valoda ir poētiska, liriska un dziļi emocionāla. Viņa raksta ar dabas ritmiem saskaņotu plūdumu, kur vārdiem ir gan skaņa, gan smarža, gan krāsainība "Debesīs gaisma nebija jaudājusi parādīties arī šodien. Dienu apgaismoja tikai viegla mākoņu atblāzma uz sniega segas. Tā pieklusināti atmirdzēja sausajās sniegpārslās un aplipināja prātu ar baltu pustumsu. Dzīvsudrabs termometrā piekrita: valdīja īsta spelgoņa" (8.lp.).
Lasītājiem grāmata patika, lai arī nevarētu teikt, ka tā ir izcila literatūra. Raisījās diskusija par mazo tautu likteņiem, atšķirīgām mentalitātēm, piemītošām dažādām tautām.
T. Hārneskas romāns "Ļaudis, kas sēj sniegā", iekļauts šī gada "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2025" lasāmlistē. Novembra mēnesī, tiekoties kā vienmēr mēneša pēdējā trešdienā plkst, 16, apspriedīsim franču rakstnieka Ž. K. Murlevā darbu "Okeāna bērns" (J. Roze, 2024) - arī no "BJVŽ2025" lasāmsaraksta.
Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja