Dzejas dienu sarīkojums "Tver vienu dienu..."
Septembris katru gadu ir mainīgs. Tas mēdz būt drūms un sabozies, bezgalīgu krāsu apvīts, dižojas ar siltuma rekordiem, parādot vasarai savu varēšanu. Tomēr šajā mēnesī nemainīgi no gada uz gadu tiek svinētas Dzejas dienas. Septembrī dzeja ienāk ikdienā, dzeja skan visur, tā rada savdabīgu sadzīves maģiju. Pļaviņu bibliotēkā 12. septembrī īpašo maģiju baudījām, klausoties Irēnas Klušas dzejas lasījumā. Pļaviņieši Irēnu pazīst kā darbīgu, radošu, atraktīvu, izdomas bagātu, jauku lauku māju “Kamenes” saimnieci. Irēnas dzīvē ir bijuši dažādi radošuma posmi, un viens no tiem ir dzeja. Dzejā viņa izpauž savas emocijas, domas, veidojot skaistas un iedarbīgas līdzības un ritmus. Tas ir veids, kā izteikt sevi, dalīties ar saviem uzskatiem un iekšējiem pārdzīvojumiem. Irēnas dzeja uzrunāja pasākuma apmeklētājus, radot gaišu, nepiespiestu kopā būšanu.
"Vislielākā no vērtībām ir dzīve.
Vislielākā no dāvanām ir dzīve.
Vislielākā no skumjām ir dzīve.
Vislielākais no priekiem ir dzīve...."
/Irēna Skudra-Kluša/
Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja
Lasītāju klubiņš augustā
Bibliotēkas Lasītāju klubiņš nemainot tradīciju, mēneša pēdējā trešdienā tiekas, lai dalītos iespaidos par lasīto grāmatu. Augustā izvēlētā grāmata Patrika Zīskinda romāns “Balodis” (Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. – 116. lpp.).
Saruna veidojās īpaši interesanta, jo redzējums un vērtējumi ir krasi atšķirīgi. Pieminēts vientulības trauslums un eksistenciālisms, raisot pārdomas par cilvēka dzīvi un eksistenciālo stāvokli. Uzsvērts, ka romānā nav virzības, galvenais mērķis ir izvairīties no pārmaiņām, piemēram, nekļūt par bomzi. Tiek minēts, ka jautājums "kāpēc?" paliek neatbildēts. Vēl ir uzsvērts vēlēšanās dzīvot tā, lai neviens nepamet, kas varētu būt saistīts ar cilvēka vajadzību pēc pieņemšanas un drošības. Tai pašā laikā, romāns viegli lasāms, līdzinoties bestselleram vai pasakai. Interesanti apraksti, piemēram, baloža "vizītkarte". Tiek uzdots jautājums vai notikumi ir sapnis vai īstenība, kas norāda uz iespējamu realitātes un īstenības sajaukumu. Nepārliecina "mazā cilvēka" tēls, tas neizraisa emocionālu saikni ar lasītāju, pietrūkst pārsteiguma efekta. Radās vilšanās sajūta ar skumju pēcgaršu, kas liecina par noskaņu un emocijām aizverot grāmatu.
Tāds ir Lasītāju klubiņa dalībnieku vērtējums romānam. Ieinteresēja? Izlasiet, vērtējiet!
Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja
Ko atklāj stāsti... Pļaviņu zemessargi atskatās uz Zemessardzes pirmsākumiem 90.-to gadu sākumā
Zemessardzes 34. dzimšanas dienas priekšvakarā, sadarbojoties Pļaviņu bibliotēkai un biedrībai “Laime Saimē”, tikāmies stāstu pēcpusdienā “Zemessargu stāsti”.
Atmiņās dalījās vīri, kuri bijuši klāt 55. Kājnieku bataljona 2. rotas tapšanas pirmsākumos, tostarp pirmais rotas komandieris Viktors Kozlovskis un pirmais Aizkraukles rajona štāba priekšnieks Ainis Ambarovs. Gunta Hohlova atklāja amizantu stāstu, kā gluži nejauši par pirmo Pļaviņās reģistrēto zemessargu kandidātu kļuva Andris Zeps. Klātesošie, atminoties tajā laikā piedzīvoto, atzina, ka daudzās situācijās bijuši pārgalvīgi un var pateikties liktenim un augstākiem spēkiem par iespēju šovakar būt ar mums un kavēties atmiņās.
Nākamgad, tiekoties Zemessardzes 35 gadu jubilejas svinībās, mums uzticētie stāsti papildinās jau iepriekš apkopoto informāciju par 2. rotas vēsturi.
Neatkarīgi no tā, ko atklāja stāsti – tie visi pauda mīlestību un cieņu pret savu zemi un valsti, patriotismu un nesatricināmu pārliecību – mēs katrs esam atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību, manā vietā neviens cits neies un nedarīs!
Stāstu pēcpusdienas atskats fotogrāfijās: "Zemessargu stāsti".
Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja p. i.
Bibliotēkā atklāta Aivara Kluša gleznu izstāde "Atgriežoties..."
2. augustā Pļaviņu bibliotēkā atklāta Aivara Kluša gleznu izstāde “Atgriežoties…”. Mākslinieks dzimis 1955. gadā Pļaviņās, te absolvējis arī vidusskolu, bet dzīves gaitas aizvedušas uz Kalsnavas pagasta “Kamenēm”, kur Aivars Klušs ar dzīvesbiedri Irēnu uztur lauku sētu ar aptuveni vienu hektāru lielu dārzu, kuru rotā akmeņu un fosiliju kolekcija, krāšņumaugu stādījumi. Saimnieka aizraušanās ir senlietas – sadzīves priekšmeti, tehnika, darbarīki, kurus Aivars pats arī restaurē. Gleznošana ir ziemas nodarbe jau no 2008. gada. Zināšanas un prasmes gleznošanā apgūtas J. Simsona Madonas Mākslas skolas pieaugušo studijā. Izstādēs piedalās no 2014. gada, sākot ar vietējo mākslinieku kopizstādi Kalsnavas pagasta pārvaldē “Tie, kas draudzējas ar otām”. Aivara gleznu izstādes vairākkārt bijušas apskatāmas Jaunjelgavas apvienības pārvaldes kultūras iestādēs, Kokneses Tūrisma informācijas centrā , Iršos, Kalsnavā.
Pļaviņu bibliotēkā apskatāmā izstāde ir pirmā izstāde Aivara Kluša dzimtajā pilsētā Pļaviņās, tāpēc tai dots simbolisks nosaukums “Atgriežoties…”. Izstādē apskatāmie darbi tapuši laika periodā no 2018. līdz 2025. gadam. Tās ir ainavas un ziedi (“Ziedu portreti” kā mākslinieks tos pats apzīmē).
Aivara Kluša gleznu izstāde “Atgriežoties…" apskatāma Pļaviņu bibliotēkā līdz 27. septembrim bibliotēkas darba laikā.
Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja
Sadzīvo ar dabu - saimnieko zaļi! Izglītojoša lekcija pieaugušajiem
1.augustā Pļaviņu bibliotēkā ES Erasmus+ programmas projekta “Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā” ietvaros notika kārtējā Pieaugušo izglītības diena Aizkraukles novadā, kuras sadarbībā ar bibliotēkām organizē Aizkraukles novada Interešu izglītības centrs. “Sadzīvo ar dabu – saimnieko zaļi!” – tā bija augusta lekcijas tēma, ar kuru iepazīstināja dzīvnieku tiesību aizstāvības projekta “Zootēka” vadītājs Sandris Ādminis, pazīstams kā viens no dzīvnieku aizsardzības organizācijas “Dzīvnieku brīvība” dibinātājiem, kurš darbojas domubiedru grupā “Rīga Animal Save”, izgaismojot pret dzīvniekiem vērsto vardarbību un iestājoties par ētisku sabiedrību. Savulaik studējis filozofiju, bakalaura darbu Latvijas Universitātē veltot cilvēka un dzīvnieku ētiskajām un juridiskajām attiecībām. Viņa vadītā “Zootēka” ir raidierakstu un ziņu projekts, kurā tiek diskutēts par dzīvnieku tiesībām un aizstāvību. Raidījumi skan Radio NABA (LR6), tiek gatavotas publikācijas sociālajos tīklos.
Lekcijas pirmajā daļā lektors iepazīstināja ar likumdošanas aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt dabas un dzīvnieku aizsardzības pamatprincipus un labturību mūsu valstī; ētikas principu ievērošanu attieksmē pret dzīvniekiem, konkrētos piemēros parādot sabiedrības izpratnes maiņu laika gaitā. Neapšaubāma patiesība, ka cilvēcei ir būtiski sadzīvot ar dzīvo dabu, jo tas ir civilizācijas pastāvēšanas jautājums. Zinām, ka dzīvojam pasaulē, kur strauji samazinās sugu daudzveidība, sarūk mežu un dabisko pļavu platības, vairojas gaisa piesārņojums.
Klausītāji uzzināja, ko ikvienam no mums derētu atcerēties ikdienā, rosoties dārzā, saimniekojot ciemā vai pilsētā: ir jāpaceļas pāri savām šaurajām interesēm un jālūkojas uz dabu plašākā kontekstā . Tika minētas pozitīvās pārmaiņas sabiedrības domāšanā (zivju ceļu ierīkošana upēs, kur tecējumu nosprosto hidroelektrostacijas, pilsētu pļavu ierīkošana, “zaļās pārejas ”un nožogojumi dzīvniekiem pie autoceļiem, u.t.t.). Ikvienu darbu veicot, ir jāpadomā, kā tas ietekmēs apkārtējo dzīvās dabas pasauli. Lekcijas apmeklētāji saņēma ieteikumus pārdomām un praktizēšanai – atcerēties, ka rudenī dārzā nogrābto un atstāto lapu kaudze būs patvērums ziemas guļai ežiem, sīkajiem dzīvnieciņiem un kukaiņiem; nenopļautie dārza stūrīši to darīs pievilcīgāku daudzām dzīvajām radībām, kurām patiks ierīkotas padzeršanās vietas. Tāpat nav grūti pārkraut zaru un lapu kaudzes pirms sadedzināšanas; ierīkot žogos vārtiņus ežiem; padomāt, kā būvēt un uzlikt putnu būri, lai tas nebūtu pieejams plēsējiem. Runājām arī par dabai draudzīgām metodēm, kā aizbaidīt kurmjus un grauzējus; par bezatbildīgas atkritumu izmešanas postu dzīvajai dabai. Lektors pauda atziņu, ka ikdienā atceroties principu, būt laipnam, saudzīgam pret dzīvniekiem, cilvēks neko nezaudē, bet apliecina savu ētiskumu un morālo briedumu.
Lekcijas otrajā daļā klausītāji tika iepazīstināti ar problemātiku, ko rada cilvēka darbība lauksaimniecībā ar intensīvām lopkopības metodēm, izturoties pret mājdzīvniekiem kā pret būtnēm, kuras neizjūt ne emocijas, ne sāpes, lai arī jau 19. gadsimtā biologs un dabas pētnieks Č. Darvins pauda atziņu, ka “Starp cilvēku un dzīvnieku nav fundamentālas atšķirības spējā just baudu vai sāpes, prieku vai skumjas.”
Lekcija bija bagāta faktiem un piemēriem no dzīves. Klausītājiem bija iespēja uzdot jautājumus un dalīties savā pieredzē. Laiks aizritēja nemanot un domājams, ka aizvadītās trīs stundas klausītājus rosināja vairāk aizdomāties par to, kā savā ikdienā būt atbildīgākiem un draudzīgākiem pret dzīvās dabas pasauli.
Paldies Sandrim Ādminim par dalīšanos zināšanās un rosināšanu domāt vairāk, pirms darām, jo tikai tā cilvēcei izdosies saglabāt nākotnei mūsu kopējo, brīnišķīgo dabas pasauli!
(ES Erasmus+ programmas projekts "Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā" (101144108-NCLV2024-2025-ERSAMUS-EDU-2023-AL-AGENDA-IBA)
Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja
Lasītāju klubiņš jūlijā
Pļaviņu bibliotēkas Lasītāju klubiņa dalībnieku jūlija mēnesī lasītā grāmata - Izraēlas rakstnieka Eškola Nevo romāns “Trijos stāvos”(Jāņa Rozes apgāds, 2024), latviešu valodā tulkojis novadnieks Ilmārs Zvirgzds.
Vislabāk grāmatas vēstījumu atspoguļo pats autors:”…pirmais stāvs, ko viņš dēvēja (Freids) par “id”, ir vieta, kur mīt visas mūsu dziņas un tieksmes. Vidējais stāvs “ego” mēģina salāgot mūsu vēlmes ar īstenību. Un augstākais, trešais stāvs, ir vieta, kur mīt viņa majestāte “augstākais es”, kurš ar nopietnu seju sauc mūs pie kārtības un prasa, lai mēs ņemam vērā, kā mūsu rīcība ietekmē apkārtējo sabiedrību.”
Lasītāju klubiņa dalībnieku spilgtākās atziņas par romānu:
-tas ir stāsts par mums un kaimiņiem;
-savstarpējās satikšanās jēgas zaudēšana;
-komunikācijas neesamība;
-iekšējie monologi (caur automātisko atbildētāju, caur dienasgrāmatu, vēstulēm);
-par visu jārunā; nav klausītāju;
-vecāku, bērnu attiecības.
Aicinām lasīt kopā ar mums!
Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja
Piesaki Eiropas Gada koku Latvijā!
Vai kokam var būt stāsts? Eiropas Gada koks nav tikai sacensība par lielāko vai vecāko koku - tas ir stāstu konkurss, kur katrs koks pārstāv vietu un cilvēkus. Koks kļūst par simbolu - piemiņai, brīvībai, mīlestībai, drosmei vai noturībai.
Vairāk par konkursu var lasīt: Eiropas_Gada_Koks_Latvija-2025.pdf
Izstādes jūlijā
Plašāka informācija par Ingunu Baueri
Par rakstnieci Annu Skaidrīti Gailīti
Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja
Aptauja bibliotēkas lietotājiem
Aptaujas mērķis ir noskaidrot Pļaviņu bibliotēkas apmeklētāju apmierinātības pakāpi ar saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī uzzināt Jūsu viedokli par to, ko mēs varētu darīt apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai! Pateicamies par atsaucību!
Lūdzu, noskenējiet QR kodu, lai uzsāktu aptauju! Vai arī atveriet tālāk norādīto saiti, lai uzsāktu aptaujas anketas aizpildīšanu:
https://www.visidati.lv/aptauja/11276841/
Novadpētniecības izstādes jūlijā
Katru mēnesi bibliotēkas lasītavā skatāmas plauktu izstādes par ievērojamiem novadniekiem – jubilāriem – ziņas par viņu dzīves datiem un ieguldījumu Pļaviņu un tās apkārtnes sabiedriskajā, zinātniskajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē.
Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja
Klintaines pagasta bibliotēkā sāk darboties Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs
30. jūnijā Klintaines pagasta bibliotēkā tika tika atklāts Valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs (VPVKAC). Tagad arī klintainiešiem būs iespēja saņemt pakalpojumus, nemērojot ceļu uz Pļaviņām. Valsts un pašvaldības pakalpojumus var saņemt arī E. Prūsas Vietalvas pagasta bibliotēkā, kur klientu apkalpošanas centrs sekmīgi darbojas jau vairākus gadus. Īpaši to novērtēs tie iedzīvotāji, kuriem pietrūkst prasmju vai zināšanu pašiem darboties e-vidē. Iedzīvotājiem būs iespēja:
- Saņemt izsmeļošu informāciju par valsts un pašvaldības pakalpojumiem un to saņemšanas kārtību
- Iesniegt dokumentus, pieteikumus un iesniegumus
- Saņemt palīdzību valsts un pašvaldības e-pakalpojumu lietošanā
- Iegūt atbalstu digitālo prasmju pilnveidē
Ar valsts finansējuma atbalstu bibliotēkas rīcībā pakalpojumu nodrošināšanai ir jauns dators un multifunkcionālā iekārta dokumentu kopēšanai, izdrukai un skenēšanai.
Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja
Projekta “Radīt stāstu” pasākumi pulcējuši vairāk nekā simts dalībnieku
Pļaviņu bibliotēkā noslēdzies ar VKKF atbalstu īstenotais projekts “Radīt stāstu”. Tā ietvaros organizētajos pasākumos kopumā piedalījās vairāk nekā simts dalībnieku. Skolēniem droši vien visvairāk palikušas prātā tikšanās ar rakstnieci Luīzi Pastori kopā darbojoties interesantās nodarbībās, komiksu darbnīcās, kas ļāva iepazīt Latvijas Kultūras kanona vērtības. Citus varbūt vairāk saistīja vēsturnieka, novadpētnieka Andra Rūtiņa stāstījums, kas ļāva labāk izzināt novadpētniecības darbu un Pļaviņu vēsturi. Aktīvākajiem projekta dalībniekiem un bibliotēkas apmeklētājiem bija iespēja doties ekskursijā uz Latvijas Nacionālo bibliotēku, savām acīm redzēt Dainu skapi, Tautas grāmatu plauktu, Lielo ziedotāju sienu, baudīt Rīgas panorāmas skatu no Bērnu literatūras centra logiem u.c. interesantas nianses, par kurām padomāts LNB celšanas un iekārtošanas procesā. Skolēni izmantoja iespēju ne tikai ielūkoties vairākās izstādēs, bet arī izbaudīt un sajust izstādi “Grāmata Latvijā” teju ar visām maņām muzejpedagoģes Anitas Smelteres vadībā.
Projekta “Radīt stāstu” īstenošanas laikā gūtā pieredze ļaus uzlabot pasākumu kvalitāti, daudzveidību atbilstoši mērķauditorijas grupu interesēm un vajadzībām. Lai arī cilvēki nereti uzskata, ka to dzīvē, mazpilsētā nav noticis nekas tik ievērības cienīgs, lai to būtu vērts dokumentēt un nodot nākamajām paaudzēm, bibliotēka joprojām aicina dalīties ar fotogrāfijām, atmiņām, stāstiem, lai kopā veidotu vērtīgu materiālu krājumu par mūsu pilsētas vēsturi.
Publikāciju sagatavoja: Elīna Saliņa, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja
Lasītāju klubiņš jūnijā
Ar līgo dziesmām, zāļu vainagiem un nebeidzamo lietus klātbūtni aizvadīta gada garākā diena un īsākā nakts – vasaras saulgrieži.
“Šis mehānisms nav nevainojams, tam gadās pārlēcieni un laika nobīdes, tomēr tas nekad neapstājas pavisam un vienmēr noved pie jauna cikla sākšanās, ko saucam dažādos vārdos: diena, gadalaiks, gads, mūžs”. Tas ir citāts no Mika Klojēra romāna “Stārks” (Dienas Grāmata, 2024) par kuru Pļaviņu bibliotēkas Lasītāju klubiņa dalībnieki, tiekoties pēcsvētku gaisotnē, veidoja sarunu. Saruna raisīja pārdomas par autora vēlmi nelielā darbā atspoguļot vācbaltiešu dzīvi, viņu vēsturisko klātbūtni Latvijā, īpaši nepieskaroties latviešu sadzīvei. Dalībnieki savu redzējumu pamatoja ar citātiem no grāmatas, kas apliecināja ieinteresētību par lasīto. Klubiņa dalībniece, rakstniece Daina Grūbe lasīja savu dzejoli, kurš rakstīts 2002. gadā, bet veiksmīgi sasaucas ar romānu:
“Pa manas dzimtenes tīrumiem bradā stārķi.
Pa manas dzimtenes tīrumiem aizvien vēl bradā stārķi.
Tu esi atnācēja no tās zemes, kur stārķi vairs tikai atmiņu tīrumos bradā.
Tu skaties un brīnies, jo tavā zemē ir nokultivēts it viss – arī purvi un vardes.
Bet manā dzimtenē tīrumos stārķi bradā.
Un tiem tāpat kā pirms simtiem un tūkstošiem gadu melnuma spārnu
galos pavisam maz.
Es paskatos platākām acīm un arī brīnos.
Un lepojos ļoti- manai dzimtenei vēl aizvien balti spārni.”
Britu-latviešu rakstnieks, žurnālists Miks Koljērs kopš 2007. gada dzīvo Latvijā, viņu interesē Latvijas cilvēki, daba, vēsture. Iesakām izlasīt!
Publikāciju sagatavoja: Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja
Bibliotēkā noslēgušās prāta spēles
14. jūnijā ar draudzīgā gaisotnē aizvadītām spēlēm noslēgušās piecu posmu šaha un dambretes sacensības bibliotēkā. Sešas reizes pusgada garumā ikvienam, neskatoties uz vecumu, bija iespēja nākt un spēlēt dambreti un šahu, lai rādītu un trenētu savas prasmes un stratēģisko domāšanu, bez kuras grūti šajās galda spēlēs uzveikt pretinieku. Šahs un dambrete sestdienās reizi mēnesī pulcēja dažāda vecuma spēlētājus un apliecināja, ka prāta spēles joprojām aizrauj un vieno. Spēlēt gribētāju dzīvesvietu ģeogrāfija bija ne tikai Pļaviņas un tuvīnā lauku apkārtne, bet arī Skrīveri, Madona un Jēkabpils. Pēdējā spēļu sestdienā piedalījās pavisam tāla viešņa no Vjetnamas – Vyen Le, kura Latvijā ciemojas pie draugiem.
Sākotnējā ideja bija, ka tiks spēlēta dambrete, paturot dzīvu tradīciju dambretei bibliotēkā, ko aizsāka spēles popularizētājs Herberts Millers, taču pēc spēlētāju pieprasījuma tika spēlēts arī šahs. Pavisam dambreti spēlēja astoņi dalībnieki, savukārt šaha spēle izrādījās populārāka, jo kopumā piedalījās 18 spēlētgribētāji, tajā skaitā 6 jaunieši.
Noslēdzošais 5. spēļu posms pulcēja 8 dalībniekus, lai arī aiz loga aicināt aicināja saulainā vasaras diena. Kopvērtējumā dambretē tika sumināti Guntis Purviņš, Mārīte Dauškāne (1. vieta), Andrejs Reiznieks un Teika Millere (2. vieta); Vyen Le (3. vieta).
Kopvērtējumā šahā starp labākajiem bija Jānis Auzāns, Viktorija Kurpniece, Laima Patrīcija Nagle, Atis Ivanovs (1.vieta), Teika Millere, Andrejs Reiznieks, Milana Dauškāne un Arturs Jefimovs (2. vieta); Roberts Jansons, Grigorijs Bērziņš un Vyen Le.
Paldies spēļu tiesnesei un iniciatorei Anitai Seikovskai, kura vadīja turnīrus un apkopoja rezultātus! Bez Anitas līdzdalības tas nebūtu bijis iespējams! Paldies arī Arturam Rudzītim, sporta dzīves organizatoram Pļaviņās, par sarūpētajām balvām spēļu dalībniekiem!
Fotogrāfijas skatīt Pļaviņu bibliotēka - Galerija: Bibliotēkā finišējušas prāta spēles
Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēka
Uzsākam Raiņa ielas namu noslēpumu šķetināšanu
Pļaviņu bibliotēka aicina dalīties ar stāstiem, atmiņām, fotogrāfijām par Raiņa ielas vēsturi, lai kopā veidotu liecības, ko nodot nākamajām paaudzēm.
Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas bibliotekāre
Bērnu darbi projekta "Radīt stāstu" ietvaros
Pļaviņu bibliotēkā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda palīdzību tika īstenots projekts "Radīt stāstu", kura ietvaros notika ne tikai sākumskolas klašu tikšanās ar rakstnieci Luīzi Pastori un vēsturnieku, novadpētnieku Andri Rūtiņu, bet arī aicinājām skolēnus, uzrunājām to vecākus un citus Pļaviņu iedzīvotājus iesaistīties mūsu pilsētas Raiņa ielas stāstu apzināšanā.
Vairāk skatīt: Skolēnu darbi
Ziņu sagatavoja: Elīna Saliņa, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja
Skaistākais mākslas darbs būt sev pašam
Vasarīgās noskaņās 3. jūnijā pēcpusdienā Pļaviņu bibliotēkā tika atklāta Jolantas Sirmās darbu izstāde. Apskatāmie darbi tapuši pēdējā gada laikā un šis notikums ir jaunās mākslinieces atskata punkts uz iecerēto un padarīto, kā arī nes līdzi iezīmes par tuvākā laika iecerēm. Līdztekus gleznojumiem, apskatāmi sienas dekori, ar Jolantas grafiskajiem zīmējumiem apdrukātie dažādu formu un lielumu dekoratīvie porcelāna šķīvji, dažādu izmēru krūzes; punktošanas tehnikā rotāti akmeņi. Izstāžu telpu rotāja Jolantas veidotās ziedu kompozīcijas, radot gaišu, priecīgu noskaņu un ienesot dabas tuvumu.
Šoreiz Jolantai bija gribējies parādīt izstādes skatītājiem arī savu diplomdarbu, beidzot Pļaviņu Mākslas skolu – vecmāmiņas portretu, arī mālā darinātās medaļas, tāpat tapušas skolas laikā. Pļaviņu skolas gadus atcerējās Jolantas skolotājas – Iveta Ušacka, Iveta Krastiņa, katra savā rakursā – gan kā mākslas skolas audzēkni, gan kā skolnieci no audzināmās klases.
Izstādes atklāšanā jauno mākslinieci sveica tuvinieki, radi, draugi un paziņas, dāvinot ziedus un izsakot vēlējumus turpmākajām radošajām gaitām.
Arī mēs, bibliotēkas kolektīvs, novēlam Jolantai atbalstu, kas tik ļoti nepieciešams gan mākslinieces, gan uzņēmējas gaitās np savējiem – savas pilsētas, novada, saviem cilvēkiem un ģimenes! Turpināt augt, radīt un iedvesmot ar savu personību un darbiem! Kā atzīst māksliniece – “Skaistākais mākslas darbs būt sev pašam!
Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja
Mācīties nekad nav par vēlu!
Bezmaksas digitālo prasmju mācības Aizkraukles novadā turpinās! Skolēni meklē Eiropas vērtības bibliotēkā
22. maijā Pļaviņās norisinājās izglītojoša un aizraujoša aktivitāte 5. - 12.. klašu skolēniem – čekpoints “Eiropas Savienības vērtības Pļaviņās”. Izzinošo un aktīvo piedzīvojumu jauniešiem organizēja Pļaviņu vidusskola.
Pasākuma mērķis bija stiprināt skolēnu izpratni par Eiropas Savienības pamatvērtībām, veicināt sadarbību un iepazīt tuvāko apkārtni no cita skatupunkta.
Viens no pieturas punktiem bija Pļaviņu bibliotēka, kur skolēniem bija jāpilda divi uzdevumi. Pirmajā, kas saucās “Zini vai mini!”, viņi pārbaudīja savas zināšanas par pašu bibliotēku, atbildot uz pieciem testa jautājumiem. Šis uzdevums ne tikai lika ielūkoties bibliotēkas vēsturē un darbībā, bet arī rosināja skolēnus aizdomāties par tās nozīmi vietējā sabiedrībā.
Savukārt otrajā uzdevumā “Atpazīsti mani!” skolēniem bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas par novadniekiem – Pļaviņu un tās apkārtnes ievērojamām personībām. Uzdevums apvienoja izziņu ar azartu, aicinot atpazīt personības un viņu nodarbošanos par vietējiem kultūras, sporta un sabiedrības darbiniekiem, izmantojot bibliotēkas Lasītavā pieejamos novadpētniecības materiālus.
Aktivitāte Pļaviņu bibliotēkā noritēja pozitīvā un rosīgā atmosfērā, sniedzot skolēniem gan jaunas zināšanas, gan iespēju interesanti pavadīt brīvo laiku, vienlaikus veicinot interesi par novadpētniecību un vietējās kultūrvēstures izzināšanu.
Paldies vidusskolai par sadarbību un bibliotēkas popularizēšanu!
Notikums fotogrāfijās: Čekpoints "Eiropas Savienības vērtības" piestāj bibliotēkā
Ziņu sagatavoja: Ramona Kristvalde, vecākā bibliotekāre
Novadnieku literāro darbu klāstu papildinājis jauns dzejoļu krājums
16. maijā Pļaviņu Kultūras centrā notika atvēršanas svētki Pāvila Kamolas jaunajam dzejoļu krājumam “Vīna pagrabā”. Autors ir Pļaviņu un Kokneses Romas katoļu draudzes priesteris, kalpojošs Latvijā no 2011. gada. Pazīstams ne tikai kā garīdznieks, bet arī kā reliģiskās dzejas autors un mūziķis. Kalpojis dažādās Latvijas katoļu draudzēs kā misionārs.
Priestera kalpošanas gaitu ģeogrāfija atspoguļojas arī dzejoļu pierakstos, kuri datēti ar konkrētu datuma un laika norādi, apliecinot, ka mūsu priekšā ir priestera rakstīta liriska dienasgrāmata ar pārdomām, emocijām un atziņām. Tiesa, teksti nav pilnībā hronoloģiski kārtoti, tomēr vairumā gadījumu 2018. gada nogalē Madonā uzrakstītos dzejoļus atradīsim krājuma sākumdaļā, bet pēdējās grāmatas lappusēs - 2024. gada pavasarī rakstītais. Laika nogrieznis septiņu gadu garumā, kad priesteris kalpoja dažādās Vidzemes katoļu draudzēs Madonā un Ērgļos; arī Gulbenes puses katoļu draudzēs. Ja lasām vērīgi, tad pamanīsim, ka nozīmīgas vietas viņa garīgajām atklāsmēm, caurvītām ar emocijām un pārdomām, ir Madonas baznīcas Adorācijas kapela, Aglonas baznīca. Tikpat nozīmīgs priestera dzīvē ir bijis arī 2022. gadā Polijā karmelītu klosterī Dževinas ciemā (netālu no Gdaņskas) aizvadītais periods, ko apliecina uzrakstītie dzejas teksti.
Tematiski krājumā apkopotie dzejoļi turpina pirms sešiem gadiem iznākušajā pirmajā dzejoļu krājumā “Spogulis akā” (2018) aizsāktās tēmas un lasītājam nebūs grūti atpazīt priestera Pāvila Kamolas dzejas rokrakstu, kur nepārprotami saklausāma dziļi reliģijā esošas personības – garīdznieka un arī cilvēka – joprojām meklējoša atbildes uz dzīves būtiskajiem jautājumiem, staigātais atklāsmju ceļš. Joprojām arī klātesoši Antuāna de Sent-Ekzeperī filozofiskās pasakas “Mazais princis” metaforiskie tēli un simbolu valoda.
Gatavojoties jaunās grāmatas atvēršanas svētkiem, ar aktīvu priestera Pāvila dalību tika atlasīti dzejoļi lasījumam no jauniznākušā krājuma, izvēloties parādīt šo cilvēka dvēseles garīgo meklējumu ceļu līdz īpašajam absolūtās harmonijas stāvoklim, kad esam vienoti ar Dievu un cilvēkiem, kļūstot par “mīlestības piemeklētajiem”. Zīmīgi, ka jauno grāmatu ievada moto no Zālamana Augstās dziesmas: “Viņš ved mani vīna pagrabā, un viņa mīlestība ir viņa karogs pār mani”.
Grāmatas atvēršanas svētkos bija pulcējušies katoļu draudžu pārstāvji, šķiet, no visām draudzēm, kur priesteris savulaik kalpojis. Protams, viskuplāk pārstāvēta bija Pļaviņu katoļu draudze, sakot priesterim pateicības vārdus un novēlējumus. Pasākumu apmeklēja arī Leons Līdums, Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs un Anta Teivāne, Aizkraukles novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja. Grāmatas atvēršanas svētki iekrāsoja piektdienas vakaru gaišumā un sirsnībā, kas staroja gan no lasītās dzejas, gan priestera muzicēšanas un dziesmām.
Nav noslēpums, ka priesteris Pāvils joprojām turpina rakstīt savu lirisko dienasgrāmatu, publicējot dzejoļus personīgi uzturētajā vietnē "Kāpt kalnā, augt svētumā", ar mērķi dalīties ar to, kas sirdij dārgs.
Pļaviņu bibliotēka no jaunās grāmatas autora dāvinājumā saņēma divus jaunā dzejoļu krājuma eksemplārus, kas papildina ar Pļaviņu pusi biogrāfiski saistīto literātu darbu izdevumu plauktu. Grāmatas ir jau pieejamas bibliotēkas abonementā.
Paldies priesterim Pāvilam Kamolam par tikšanos ar viņa rakstīto dzeju! Atliek vien novēlēt, lai dzejoļi atrod jaunus lasītājus ar atvērtām un atsaucīgām sirdīm!
Pāvila Kamolas dzejoļu krājuma "Vīna pagrabā" atvēršanas svētki fotogrāfijās: Tikšanās ar dzeju
Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja