Drošāka interneta dienu atzīmē ar ķeburošanas aktivitāti

Ik gadu februārī ar dažādām izglītojošām nodarbībām, aktivitātēm un konkursiem tiek atzīmēta Drošāka interneta diena, ko Latvijā organizē un koordinē Latvijas Drošāka interneta centrs. Arī Pļaviņās jau trešo gadu darbojas Drošāka interneta vēstnese Zane Steprāne, kura šogad 10. februāra pēcpusdienā apciemoja Sākumskolas vecuma bērnu rotaļu un attīstības centru “Pepija”, lai kopā ar centra apmeklētājiem piedalītos ķeburošanas aktivitātē.

“Ķeburošana” ir angļu valodas vārda “doodling” latviskojums. Ķeburs ir teksta, domas vizuāls, spontāns attēlojums, kas top, kamēr cilvēka smadzenes apstrādā informāciju un koncentrē uz to uzmanību. Ķeburi ir vienkārši zīmējumi, kam var būt konkrēta vai abstrakta nozīme. Ķeburojot tiek veicināta aktīva smadzeņu darbība, šis vizuālais paņēmiens palīdz strukturēt un grafiski organizēt informāciju. Ķeburošana sekmē īstermiņa un ilgtermiņa atmiņas darbību, veicina radošumu un nodrošina dziļāku iesaisti materiāla uztverē. Ķeburojumi nav pareizi vai nepareizi, tiem nav jāatbilst kāda cita iecerēm vai prasībām, - ķeburošana mudina domāt ārpus ierastā.

“Pepijas” apmeklētājiem bija iespēja noskatīties ķeburošanas instrukciju, ko video formātā īpaši Drošāka interneta dienai izstrādājis komiksu mākslinieks un ilustrators Jurijs Tatarkins. Atmodinot radošumu un ievingrinot roku, dalībnieki izpildīja arī iesildīšanās vingrinājumus, bet pēc tam, klausoties stāstu “Dalies ar informāciju atbildīgi!”, tapa deviņi unikāli ķeburojumi.

Lai noteiktu, kurš no darbiem tiks sūtīts Drošāka interneta centram un piedalīsies konkursā, tika veikta balsošana. Par uzvarētāju tika atzīts Pļaviņu vidusskolas 4.b klases skolnieces Tīnas Heideres ķeburojums.

Paldies dalībniekiem par radošo lidojumu un iesaisti!

Vairāk bildes no aktivitātes: Bērnu apkalpošanas nodaļas galerijā

Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja p.i.

Vārda un mūzikas satikšanās

Sestdien, 7. februārī, Pļaviņu bibliotēkas zālē norisinājās literāri muzikāls pasākums „Klusums uz sliekšņa sēž…”, kura laikā tika prezentēta novadnieces, dzejoļu autores Ineses Apsānes-Krūmiņas jaunākā dzejas grāmata ar tādu pašu nosaukumu.

Pasākuma laikā autore iepazīstināja klātesošos ar savu jaunāko dzejas krājumu, lasot pārdomas, dzejoļus un miniatūras, kurās atklāj savas emocijas, jūtas un personīgo skatījumu uz dzīves norisēm. Autores lasījumi bija dziļi personiski un rosinoši, aicinot klausītājus uz pārdomām un emocionālu līdzpārdzīvojumu.

Literāro daļu muzikāli papildināja saksofoniste Elza Lācīte, izpildot tautā populāru dziesmu melodijas un instrumentālus skaņdarbus. Mūzika organiski papildināja dzejas lasījumus, radot vienotu un harmonisku pasākuma noskaņu.
Pasākums noritēja sirsnīgā un mierpilnā gaisotnē, sniedzot apmeklētājiem iespēju piedzīvot vārda un mūzikas mijiedarbību, un tuvāk iepazīt autores jaunāko veikumu. 

Bibliotēka – vieta, kur satiekas sēklas, zināšanas un cilvēki

          31. janvārī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava” Salaspilī norisinājās ikgadējā sēklu lolotāju un glabātāju tikšanās – LIELĀ SĒKLU MAIŅA 2026. Pasākumā piedalījās arī Pļaviņu bibliotēka, gūstot vērtīgu pieredzi un iedvesmu kopienai draudzīgu sadarbību veidošanai. Lielā sēklu maiņa vienuviet pulcēja sēklu lolotājus, dārzkopjus un interesentus no dažādiem Latvijas reģioniem. Pasākuma laikā notika bezmaksas sēklu apmaiņa, kā arī sarunas par sēklu ievākšanu, glabāšanu un audzēšanu, daloties pieredzē un zināšanās par mantoto kultūraugu saglabāšanu.

      Viena no galvenajām organizācijām, kas Latvijā popularizē sēklu lološanu un vietējo šķirņu saglabāšanu, ir Latvijas Permakultūras biedrība. Tā organizē seminārus, kursus un sēklu apmaiņas pasākumus, veido sēklu lolotāju tīklu un datubāzi ar vietējām mantotajām šķirnēm, kā arī iesaistās starptautiskos projektos par sēklu saglabāšanu un izglītošanu. Ar sēklu kustību cieši saistīta arī Marianne Mikkelsen, kura ar lekciju viesojās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Marianne ir galvenā sēklu kustības virzītāja Dānijas publiskajās bibliotēkās un aktīvi sadarbojas ar Dānijas Sēklu glābšanas organizāciju un Latvijas Permakultūras biedrību. Lekcijā tika uzsvērta bibliotēku nozīme kā aktīvām zaļās domāšanas un kopienu sadarbības platformām – vietām, kur iespējams ne tikai iegūt zināšanas, bet arī dalīties praktiskā pieredzē un iedvesmoties ilgtspējīgām pārmaiņām ikdienā.

        Lolots un mantots kultūraugs ir augs, kura sēklas vai stādi tiek saglabāti un nodoti no paaudzes paaudzē. Atšķirībā no selekcionētajām šķirnēm tie bieži izceļas ar unikālu garšu, izturību un daudzveidību. Par mantotiem kultūraugiem uzskatāmi augi, kas vismaz 30 gadu jeb vienas paaudzes laikā audzēti noteiktā teritorijā, saimniecībā, dzimtā vai ģimenē. Šo augu saglabāšana stiprina saikni starp paaudzēm, veicina ilgtspējīgu saimniekošanu un palīdz saglabāt vietējo identitāti. Lolots kultūraugs nav tikai augs – tā ir dzīva vēsture, kas turpina augt arī mūsdienās.

        Ikviena sēkla ir stāsts par vietu, cilvēkiem un laiku. Bibliotēkā šie stāsti satiekas un turpina augt. Jau šobrīd vairākās Latvijas bibliotēkās darbojas sēklu apmaiņas punkti, kur ikviens var atnest un paņemt sēklas, kā arī uzzināt vairāk par mantoto kultūraugu saglabāšanu. Arī Pļaviņu bibliotēkā nākotnē plānots izveidot sēklu un augu maiņas punktu, kas dos iespēju dalīties, iepazīties un iegūt ko jaunu savam dārzam!

Sekojiet līdzi jaunumiem!

Pavārstāstu grāmatas "Vienaldzīgo nav!" autores viesojas Pļaviņu bibliotēkā

22. novembrī, sestdien, bibliotēkā valdīja lielāka rosība nekā nedēļas nogalēs ierasts - viesos tika gaidītas kulinārijas emuāra (bloga) veidotājas, arī pavāŗstāstu un recepšu grāmatas "Vienaldzīgo nav!" (Zvaigzne ABC, 2024) autores Nata Bramberga un Liene Margevica. 

Autores jeb "Lauru lapas", kā viņām patīk sevi dēvēt, noliktajā laikā bija klāt, lai arī Vidzemes līkumainie ceļi no Cēsu puses līdz Pļaviņām sestdienas rītā bija izrādījušies īstens pārbaudījums dzīvespriecīgajām dāmām, kuras savaldzināja pasākuma apmeklētājus ar savu dzīvesprieku un  atbrīvotību.  Grāmatas prezentācija patiesībā bija Natas un Lienes "stand up" izrāde "Vienaldzīgo nav!" , kas pilnībā atbilst arī grāmatas humora un dažādu pārspīlējumu bagātajam tekstam. Bija gan tiešs kontakts ar publiku, improvizācijas un stāstījuma brīvība, balstīta savstarpējos humorpilnos dialogos, pašironijā un  arī sarunās ar klātesošajiem, kuri prasmīgi tika iesaistīti dažādās jautrās nodarbēs. Drosmīgākie piedalījās  ēdienu degustācijā ar aizsietām acīm, pārējie - visnotaļ komiskā izsolē, kur dažkārt absolūti nebija nojaušams, kāds būs pārsolītais ieguvums. Patiesi "kaķis maisā"!

 Nobeigumā visi pasākuma apmeklētāji piedalījās tikpat jautrā izlozē, laimējot pavisam neiedomājamus subproduktus, kurus viešņas bija sagatavojušas glītās burciņās. Atlika vien mājās ņemt pavārgrāmatu rokās un gatavot! Visiem bija iespēja pagaršot no šiem superproduktiem pagatavotus ēdienus, kas varēja likties gana neparasti un noteikti nederēs veģetāriešiem.  Gribētāji garšoja arī Lienes mājās gatavoto vermutu, par kuru, protams, atrodams arī anekdotisks stāsts pavārgrāmatā. Pats par sevi saprotams, ka tajā visā vienaldzīgo tiešām nebija!

 Klausītājiem pasākuma nobeigumā bija tikpat smaidīgas sejas un nenoliedzama interese par grāmatu "Vienaldzīgo nav!" - gan receptēm, gan par to, kā tās izstāstītas - "vircotiem lasāmgabaliem miesai un dvēselei".

No plkst. 11 bibliotēkas lasītāju apkalpošanas nodaļas zālē visi interesenti bija aicināti apmeklēt apgāda "Zvaigzne ABC" Jēkabpils grāmatnīcas izbraukuma grāmatu tirdziņu, kur varēja iegādāties ne tikai Natas un Lienes grāmatu, bet arī gana plašā izvēlē bērnu grāmatas par ļoti pievilcīgām cenām, kā arī kalendārus nākošajam gadam un gada nogales svētku apsveikuma kartiņas; nedaudz arī no citas izdevniecībā iznākušās literatūras.

Paldies mūsu viešņām - Natai Brambergai un Lienei Margevičai par izklaidējošo, jautro pasākumu, kas sniedza dzīvesprieka un iedvesmas lādiņu ikvienam klātesošajam! Sirsnīgs paldies arī "Zvaigzne ABC" Jēkabpils grāmatnīcas laipnajām, jaukajām grāmatu tirgotājām, kuras neatteica piedalīties un kuplināt pasākumu ar grāmatgaldu.

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne

Bibliotēkā pulcējas šahisti

 15. novembrī, sestdien, Pļaviņu bibliotēkā pulcējās šaha spēlēs draugi, lai piedalītos turnīrā "Pļaviņu kauss - 2026". Kā liecina turnīra nosaukumā iekļautais gadskaitlis, tad turnīra spēles plānotas arī nākošajā gadā - 10. janvārī, 14. februārī, 14. martā un 11. aprīlī. Aicināti piedalīties visu vecumu spēlētāji - gan bērni, gan pieaugušie. Kā zināms, tad šahs ir lielisks brīvā laika pavadīšanas veids, kas palīdz izkopt stratēģiskās domāšanas spējas, ļauj sportiskā gaisotnē atrast jaunus draugus un veidot jaunas pazīšanās, kopējās interesēs balstītas.

Pirmajā spēles posmā starp kungiem labākie bija: Mārtiņš Dauškāns (1.vieta), Andrejs Reiznieks (2. vieta), Jānis Naglis (3. vieta).

Dāmu konkurencē labākās bija: Viktorija Kurpniece (1. vieta), Teika Millere (2 vieta).

Iepriecināja, ka arī bērni vēlas spēlēt šahu. Starp meitenēm labākos rezultātus uzrādīja Patrīcija Laima Nagle (1. vieta), Enija Bērziņa (2. vieta), Alma Nagle (3. vieta). Zēnu konkurencē labākos rezultātus guva Artūrs Jefimovs (1. vieta), Grigorijs Bērziņš (2. vieta), Margots Dauškans (3. vieta).

 Sveicam visus uzvarētājus un sirsnīgu paldies sakām turnīra tiesnesei Anitai Seikovskai, kā arī Pļaviņu sporta dzīves organizatoram Artūram Rudzītim par turnīra nolikuma izstrādi un plānošanu!

Nākamā tikšanās reize šaha spēles draugiem šī gada 13. decembrī, sestdien, plkst. 10. Aicinām piebiedroties jaunus spēlētājus, īpaši priecāsimies par jaunu spēlētāju piebiedrošanos no bērnu un jauniešu vidus! 

"Nekad jau nevar zināt, kas notiek, ja atklāj to, kam vajadzētu palikt nepateiktam"

Somu rakstnieces Tīnas Hārneskas (1984) debijas romāns “Ļaudis, kas sēj sniegā” (J. Roze, 2024) bija sarunas tēma oktobra mēneša nogales Lasītāju klubiņā..  Siltu jūtu, sāpīgu atmiņu un humora pilns vēstījums par ļaudīm, kuri dzīvo vietā, kur daba, klusums un gaisma nosaka dzīves ritmu - tālīnā Zviedrijas ziemeļu kalnu miestiņā, skanīgā vārdā sauktā - Sarvesoajve, kur mājiņas "izklaidu izkaisītas bērzu mežiņā starp vecuma nomāktām eglēm". Jau romāna nosaukums rosina domāt par tiem, kuri sēj cerību arī tur, kur šķietami sēt un gaidīt ražu ir aplami — cilvēkiem, kuri tic dzīvei,  neskatoties, ka dzīves ceļi mēdz samezgloties un ne vienmēr viss atbilst kāda gaidām; kur ir vieta slimībām, vecumam un zaudējumiem. Stāsta noskaņu iezīmē skumjā sāmu leģenda  par ziemeļbriežu ganu, kurš iemīlēja un par sievu ņēma teiksmaino haldi meitu no dabas garu pasaules, solot nesaukt viņu īstajā vārdā, lai nezaudētu. Nesaukt lietas īstajos vārdos - uz šī  pieņēmuma balstoties, autore savērpusi savu stāstu, liekot arī lasītājam līdz pēdējai lappusei minēt mīklas.

Autore ir sāmu izcelsmes zviedru rakstniece, viņas darbos ļoti jūtami atspoguļojas sāmu kultūras mantojums, valoda un dzīvesveids. Ar lielu cieņu un maigumu viņa rāda cilvēku saikni ar zemi, ziemeļu gaismu un sniegu — arī tad, kad šī pasaule mainās un vecie ieradumi zūd, bet identitātes un piederības izjūta nezūd.

Galvenās tēmas, par kurām romāns vēsta, ir ģimenes saknes un atmiņu spēks; sāmu identitāte un kultūras saglabāšana;.  Tīnas Hārneskas valoda ir poētiska, liriska un dziļi emocionāla. Viņa raksta ar dabas ritmiem saskaņotu plūdumu, kur vārdiem ir gan skaņa, gan smarža, gan krāsainība "Debesīs gaisma nebija jaudājusi parādīties arī šodien. Dienu apgaismoja tikai viegla mākoņu atblāzma uz sniega segas. Tā pieklusināti atmirdzēja sausajās sniegpārslās un aplipināja prātu ar baltu pustumsu. Dzīvsudrabs termometrā piekrita: valdīja īsta spelgoņa" (8.lp.).

Lasītājiem grāmata patika, lai arī nevarētu teikt, ka tā ir izcila literatūra. Raisījās diskusija par mazo tautu likteņiem, atšķirīgām mentalitātēm, piemītošām dažādām tautām. 

T. Hārneskas romāns "Ļaudis, kas sēj sniegā", iekļauts šī gada "Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2025" lasāmlistē. Novembra mēnesī, tiekoties kā vienmēr mēneša pēdējā trešdienā plkst, 16, apspriedīsim franču rakstnieka Ž. K. Murlevā darbu "Okeāna bērns" (J. Roze, 2024) - arī no "BJVŽ2025" lasāmsaraksta.

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja

Saruna ar sevi - mandalu radošā darbnīca

Novembris ir viens no gada tumšākajiem mēnešiem, kad par gaismu - burtiskā un pārnestā nozīmē, vairāk jāparūpējas pašiem. Pļaviņu bibliotēka šajā tumšajā laikā izvēlējusies savu apmeklētāju sirdīs nest gaismu ar Solvitas Vencjunas mandalu izstādi "Laika raksti klusumā", kas līdz pat 28. novembrim apskatāma bibliotēkas otrajā stāvā.

Solvitai mandalas ir brīvā laika hobijs, ar kuru nodarbojas aptuveni pusotru gadu. Ikdienā viņa ir skolotāja Vangažu vidusskolā, māca latviešu valodu un literatūru, darbojas kā etwinning vēstniece, projektu vadītāja un mentore. Savās mājās izveidojusi studiju, kurā vada mandalu radošās darbnīcas.

Aizvadītajā sestdienā piedāvājām iespēju piedalīties izstādes autores vadītajā mandalu radošajā darbnīcā arī bibliotēkas apmeklētājiem. Tās laikā Solvita uzsvēra, ka mandalu radīšana ir kā saruna ar sevi, - gala rezultātu ietekmē katras konkrētās dienas enerģija, noskaņojums un piedzīvotais. 

Iesākumā vēl mazliet nedroši, tomēr darba procesa iedvesmotas, katra dalībniece radīja divas mandalas - pirmo, lai apgūtu punktošanas tehniku un izprastu procesu, bet otro, - lai ļautos radošumam un sarunai ar sevi.

Un vai ziniet, kas ir pats labākais, veidojot mandalas? Tas, ka nekas nevar sanākt nepareizi, jo katra mandala ir unikāla šī brīža un noskaņojuma lieciniece.

Bildes no radošās darbnīcas šeit.

Drošība mūsu rokās – saruna par apdrošināšanas nozīmi ikdienā

16. oktobrī Pļaviņu bibliotēka sadarbībā ar Aizkraukles novada Pieaugušo interešu izglītības centru organizēja lekciju par apdrošināšanas veidiem privātpersonām “Kā pasargāt sevi?”. Pasākuma gaitā dalībnieki pārliecinājās, ka apdrošināšana nav tikai formāla prasība vai dokumentu kaudze, bet gan drošības spilvens dzīves neparedzamajos brīžos.

Lektore Agita Opmane, kura strādā kā apdrošināšanas brokere vienā no Latvijā lielākajām apdrošināšanas brokeru kompānijām EURORISK,  uzskatāmi skaidroja, kādas ir galvenās apdrošināšanas kategorijas – veselības, dzīvības, īpašuma, ceļojumu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana – un kā katra no tām palīdz aizsargāt gan pašu, gan ģimeni. Klausītāji iesaistījās sarunā par dažādām dzīves situācijām: ko darīt, ja notiek negadījums mājās, kā rīkoties ceļojuma laikā, un kā pareizi izvēlēties apdrošināšanas polisi, lai tā patiešām noderētu, kad visvairāk vajag.

Kā vienmēr īpašu interesi raisīja stāsti no dzīves – reāli piemēri, kuros apdrošināšana palīdzējusi izvairīties no finansiālām grūtībām vai atbalstījusi pavisam negaidītās situācijās

Dalībnieki atzina, ka šāda tikšanās bibliotēkā ir lieliska iespēja paplašināt zināšanas par praktiskām tēmām, kas ietekmē ikvienu no mums.

Lekcija bija viena no aktivitātēm Aizkraukles novada pieaugušo izglītības nedēļas ietvaros, kas norisinājās no 13. oktobra līdz 17. oktobrim visā novadā, piedāvājot iedzīvotājiem apmeklēt gan klātienes, gan tiešsaistes pasākumus par dažādām tēmām ar kopējo devīzi “Restartē sevi!”. Bibliotēka aicina sekot līdzi arī turpmākajiem izglītojošajiem pasākumiem, kas veltīti dažādām dzīvē noderīgām tēmām – jo zinošs cilvēks, jo drošāk  un pārliecinošāk viņš spēj rīkoties dažādās dzīves situācijās.

(ES Erasmus+ programmas projekts "Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā" (101144108-NCLV2024-2025-ERSAMUS-EDU-2023-AL-AGENDA-IBA)

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja

Ballīte bibliotēkā!

Lasītāju klubiņš septembrī

Septembrī Lasītāju klubiņā saruna par pusaudžu psihoterapeita Nila Konstantinova (literārais pseidonīms Nils Sakss) grāmatu “Augstāk” : stāsti un dzejoļi par pieaugšanu. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2025. – 148. lpp.

Nelielā formāta grāmata neko daudz nesola, tomēr, katrs stāsts liek aizdomāties par cilvēka pieaugšanu, ģimenes nozīmi šajā visnotaļ svarīgajā procesā. Ģimenē, apgūstot pamatvērtības, emocionālo drošību, kultūru un tradīcijas, veidojas personība. Jautājums, kur ir atslēga, lai bērns izdara pareizo izvēli. Katrā ģimenē ir kāds, kurš apvieno to pēc sava redzējuma. Cik pareizi vai kļūdaini šī sasaiste atsaucas uz bērnu, autors ļauj spriest lasītājam.

Autors pieskaras tēmai pusaudzis un baznīca. Kādu motīvu vadīts viņš apmeklē baznīcu, ko viņam tas dod un kādas asociācijas veidojas. Jautājums, kā viņš uztver Dievu.

Autors droši runā par pedofiliju, arī šeit ļaujot lasītājam analizēt, kāpēc viens spēj izrauties no kluba, bet cits stieg arvien dziļāk.

Dažkārt profesijas izvēle liek vilties, ja redzi arī  “virtuves” pusi. Ļoti trāpīgi klubiņā izskanēja vērtējums: “ ne vienmēr halāts ir balts…” .

Vienbalsīgi atzinām, ka stāsts par puisi ar īpašām vajadzībām atspoguļo mūsdienu izglītības sistēmas nepilnības, attieksmi  kolektīvā un spēja uzupurēties. Jautājums, vai sistēma var pastāvēt tikai uz sava darba fanātismu.

Augstāk – kā iesākta dzīve, kā aiziet pa to, izdarot savu izvēli, nedomājot kā būtu, ja izlemtu citādāk, izvēloties citu ceļu. Stāstos visas situācijas var saskatīt dzīvē, tās ir reālas un klāt esošas.

Tikšanās noslēdzās ar ķirbja dalīšanu. To atkal izaudzēja Īrisa no sēklām, kuras ievāca no 2022. gada lasītāju klubiņa dalītā ķirbja. Kā Īrisa saka: "mazbērns ķirbim, ko dalījām pirms trim gadiem". 

Tradīcija iedzīvojusies!

Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja

Dzejas dienu sarīkojums "Tver vienu dienu..."

Septembris katru gadu ir mainīgs. Tas mēdz būt drūms un sabozies, bezgalīgu krāsu apvīts, dižojas ar siltuma rekordiem, parādot vasarai savu varēšanu. Tomēr šajā mēnesī nemainīgi no gada uz gadu tiek svinētas Dzejas dienas. Septembrī dzeja ienāk ikdienā, dzeja skan visur, tā rada savdabīgu sadzīves maģiju. Pļaviņu bibliotēkā 12. septembrī  īpašo maģiju baudījām, klausoties Irēnas Klušas dzejas lasījumā. Pļaviņieši Irēnu pazīst kā darbīgu, radošu, atraktīvu, izdomas bagātu, jauku lauku māju “Kamenes” saimnieci. Irēnas dzīvē ir bijuši dažādi radošuma posmi, un viens no tiem ir dzeja. Dzejā viņa izpauž savas emocijas, domas, veidojot skaistas un iedarbīgas līdzības un ritmus. Tas ir veids, kā izteikt sevi, dalīties ar saviem uzskatiem un iekšējiem pārdzīvojumiem.  Irēnas dzeja uzrunāja pasākuma apmeklētājus, radot gaišu, nepiespiestu kopā būšanu. 

"Vislielākā no vērtībām ir dzīve.

Vislielākā no dāvanām ir dzīve.

Vislielākā no skumjām ir dzīve.

Vislielākais no priekiem ir dzīve...."

/Irēna Skudra-Kluša/

Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja

Lasītāju klubiņš augustā

Bibliotēkas Lasītāju klubiņš nemainot tradīciju, mēneša pēdējā trešdienā tiekas, lai dalītos iespaidos par lasīto grāmatu. Augustā izvēlētā grāmata  Patrika Zīskinda romāns “Balodis” (Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. – 116. lpp.).

Saruna veidojās īpaši interesanta, jo redzējums un vērtējumi ir krasi atšķirīgi. Pieminēts vientulības trauslums un eksistenciālisms, raisot pārdomas par cilvēka dzīvi un eksistenciālo stāvokli. Uzsvērts, ka romānā nav virzības, galvenais mērķis ir izvairīties no pārmaiņām, piemēram, nekļūt par bomzi. Tiek minēts, ka jautājums "kāpēc?" paliek neatbildēts. Vēl ir uzsvērts vēlēšanās dzīvot tā, lai neviens nepamet, kas varētu būt saistīts ar cilvēka vajadzību pēc pieņemšanas un drošības. Tai pašā laikā, romāns viegli lasāms, līdzinoties bestselleram vai pasakai. Interesanti apraksti, piemēram, baloža "vizītkarte". Tiek uzdots jautājums vai notikumi ir sapnis vai īstenība, kas norāda uz iespējamu realitātes un īstenības sajaukumu. Nepārliecina "mazā cilvēka" tēls, tas neizraisa emocionālu saikni ar lasītāju, pietrūkst pārsteiguma efekta. Radās vilšanās sajūta ar skumju pēcgaršu, kas liecina par noskaņu un emocijām aizverot grāmatu.

Tāds ir Lasītāju klubiņa dalībnieku vērtējums romānam. Ieinteresēja? Izlasiet, vērtējiet!  

Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja

Ko atklāj stāsti... Pļaviņu zemessargi atskatās uz Zemessardzes pirmsākumiem 90.-to gadu sākumā

Zemessardzes 34. dzimšanas dienas priekšvakarā, sadarbojoties Pļaviņu bibliotēkai un biedrībai “Laime Saimē”, tikāmies stāstu pēcpusdienā “Zemessargu stāsti”.

Atmiņās dalījās vīri, kuri bijuši klāt 55. Kājnieku bataljona 2. rotas tapšanas pirmsākumos, tostarp pirmais rotas komandieris Viktors Kozlovskis un pirmais Aizkraukles rajona štāba priekšnieks Ainis Ambarovs. Gunta Hohlova atklāja amizantu stāstu, kā gluži nejauši par pirmo Pļaviņās reģistrēto zemessargu kandidātu kļuva Andris Zeps. Klātesošie, atminoties tajā laikā piedzīvoto, atzina, ka daudzās situācijās bijuši pārgalvīgi un var pateikties liktenim un augstākiem spēkiem par iespēju šovakar būt ar mums un kavēties atmiņās.

Nākamgad, tiekoties Zemessardzes 35 gadu jubilejas svinībās, mums uzticētie stāsti papildinās jau iepriekš apkopoto informāciju par 2. rotas vēsturi.

Neatkarīgi no tā, ko atklāja stāsti – tie visi pauda mīlestību un cieņu pret savu zemi un valsti, patriotismu un nesatricināmu pārliecību – mēs katrs esam atbildīgs par savu darbību vai bezdarbību, manā vietā neviens cits neies un nedarīs!

Stāstu pēcpusdienas atskats fotogrāfijās: "Zemessargu stāsti".

Publikāciju sagatavoja: Zane Steprāne, Pļaviņu bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļas vadītāja p. i.

Bibliotēkā atklāta Aivara Kluša gleznu izstāde "Atgriežoties..."

2. augustā Pļaviņu bibliotēkā atklāta Aivara Kluša gleznu izstāde “Atgriežoties…”. Mākslinieks dzimis 1955. gadā Pļaviņās, te absolvējis arī vidusskolu, bet dzīves gaitas aizvedušas uz Kalsnavas pagasta “Kamenēm”, kur Aivars Klušs ar dzīvesbiedri Irēnu uztur lauku sētu ar aptuveni vienu hektāru lielu dārzu, kuru rotā akmeņu un fosiliju  kolekcija, krāšņumaugu stādījumi. Saimnieka aizraušanās ir senlietas – sadzīves priekšmeti, tehnika, darbarīki, kurus Aivars pats arī restaurē. Gleznošana ir ziemas nodarbe jau no 2008. gada. Zināšanas un prasmes gleznošanā apgūtas J. Simsona Madonas Mākslas skolas pieaugušo studijā. Izstādēs piedalās no 2014. gada, sākot ar vietējo mākslinieku kopizstādi Kalsnavas pagasta pārvaldē  “Tie, kas draudzējas ar otām”. Aivara gleznu izstādes vairākkārt bijušas apskatāmas Jaunjelgavas apvienības pārvaldes kultūras iestādēs, Kokneses Tūrisma informācijas centrā , Iršos, Kalsnavā. 

Pļaviņu bibliotēkā apskatāmā izstāde ir pirmā izstāde Aivara Kluša dzimtajā pilsētā Pļaviņās, tāpēc tai dots simbolisks nosaukums “Atgriežoties…”. Izstādē apskatāmie darbi tapuši laika periodā no 2018. līdz 2025. gadam. Tās ir ainavas un ziedi (“Ziedu portreti” kā mākslinieks tos pats apzīmē).

Aivara Kluša gleznu izstāde “Atgriežoties…" apskatāma Pļaviņu bibliotēkā līdz 27. septembrim bibliotēkas darba laikā.

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja

Sadzīvo ar dabu - saimnieko zaļi! Izglītojoša lekcija pieaugušajiem

1.augustā Pļaviņu bibliotēkā ES Erasmus+ programmas projekta “Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā” ietvaros notika kārtējā Pieaugušo izglītības diena Aizkraukles novadā, kuras sadarbībā ar bibliotēkām organizē Aizkraukles novada Interešu izglītības centrs. “Sadzīvo ar dabu – saimnieko zaļi!” – tā bija augusta lekcijas tēma, ar kuru iepazīstināja dzīvnieku tiesību aizstāvības projekta “Zootēka” vadītājs Sandris Ādminis, pazīstams kā viens no dzīvnieku aizsardzības organizācijas “Dzīvnieku brīvība” dibinātājiem, kurš darbojas domubiedru grupā “Rīga Animal Save”, izgaismojot pret dzīvniekiem vērsto vardarbību un iestājoties par ētisku sabiedrību. Savulaik studējis filozofiju, bakalaura darbu Latvijas Universitātē veltot cilvēka un dzīvnieku ētiskajām un juridiskajām attiecībām. Viņa vadītā “Zootēka” ir raidierakstu un ziņu projekts, kurā tiek diskutēts par dzīvnieku tiesībām un aizstāvību. Raidījumi skan Radio NABA (LR6), tiek gatavotas publikācijas sociālajos tīklos.

Lekcijas pirmajā daļā lektors iepazīstināja ar likumdošanas aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt dabas un dzīvnieku aizsardzības pamatprincipus un labturību mūsu valstī; ētikas principu ievērošanu attieksmē pret dzīvniekiem, konkrētos piemēros parādot  sabiedrības izpratnes maiņu laika gaitā. Neapšaubāma patiesība, ka cilvēcei ir būtiski sadzīvot ar dzīvo dabu, jo tas ir civilizācijas pastāvēšanas jautājums. Zinām, ka dzīvojam pasaulē, kur strauji samazinās sugu daudzveidība, sarūk mežu un dabisko pļavu platības, vairojas gaisa piesārņojums.

Klausītāji uzzināja, ko ikvienam no mums derētu atcerēties ikdienā, rosoties dārzā, saimniekojot ciemā vai pilsētā:  ir jāpaceļas pāri savām šaurajām interesēm un jālūkojas uz dabu plašākā kontekstā . Tika minētas pozitīvās pārmaiņas sabiedrības domāšanā (zivju ceļu ierīkošana upēs, kur tecējumu nosprosto hidroelektrostacijas, pilsētu pļavu ierīkošana, “zaļās pārejas ”un nožogojumi dzīvniekiem pie autoceļiem, u.t.t.).  Ikvienu darbu veicot, ir jāpadomā, kā tas ietekmēs apkārtējo dzīvās dabas pasauli. Lekcijas apmeklētāji saņēma ieteikumus pārdomām un praktizēšanai – atcerēties, ka rudenī dārzā nogrābto un atstāto lapu kaudze būs patvērums ziemas guļai ežiem, sīkajiem dzīvnieciņiem un kukaiņiem; nenopļautie dārza stūrīši to darīs pievilcīgāku daudzām dzīvajām radībām, kurām patiks ierīkotas padzeršanās vietas. Tāpat nav grūti  pārkraut zaru un lapu kaudzes pirms sadedzināšanas; ierīkot žogos vārtiņus ežiem; padomāt, kā būvēt un uzlikt putnu būri, lai tas nebūtu pieejams plēsējiem. Runājām arī par dabai draudzīgām metodēm, kā aizbaidīt kurmjus un grauzējus; par bezatbildīgas atkritumu izmešanas postu dzīvajai dabai. Lektors pauda atziņu, ka ikdienā atceroties principu, būt laipnam, saudzīgam pret dzīvniekiem, cilvēks neko nezaudē, bet apliecina savu ētiskumu un morālo briedumu.

Lekcijas otrajā daļā klausītāji tika iepazīstināti ar problemātiku, ko rada cilvēka darbība lauksaimniecībā ar intensīvām lopkopības metodēm, izturoties pret mājdzīvniekiem kā pret būtnēm, kuras neizjūt ne emocijas, ne sāpes, lai arī jau 19. gadsimtā biologs un dabas pētnieks Č. Darvins pauda atziņu, ka “Starp cilvēku un dzīvnieku nav fundamentālas atšķirības spējā just baudu vai sāpes, prieku vai skumjas.”

Lekcija bija bagāta faktiem un piemēriem no dzīves. Klausītājiem bija iespēja uzdot jautājumus un dalīties savā pieredzē. Laiks aizritēja nemanot un domājams, ka aizvadītās trīs stundas klausītājus rosināja vairāk aizdomāties par to, kā savā ikdienā būt atbildīgākiem un draudzīgākiem pret dzīvās dabas pasauli.

Paldies Sandrim Ādminim par dalīšanos zināšanās un rosināšanu domāt vairāk, pirms darām, jo tikai tā  cilvēcei izdosies saglabāt nākotnei mūsu kopējo, brīnišķīgo dabas pasauli!

(ES Erasmus+ programmas projekts "Nacionālie koordinatori dalības pieaugušo izglītībā veicināšanai Latvijā" (101144108-NCLV2024-2025-ERSAMUS-EDU-2023-AL-AGENDA-IBA)

Ziņu sagatavoja: Ineta Grandāne, Pļaviņu bibliotēkas vadītāja

Lasītāju klubiņš jūlijā

Pļaviņu bibliotēkas Lasītāju klubiņa dalībnieku jūlija mēnesī lasītā grāmata -  Izraēlas rakstnieka Eškola Nevo romāns “Trijos stāvos”(Jāņa Rozes apgāds, 2024), latviešu valodā tulkojis novadnieks Ilmārs Zvirgzds.

Vislabāk grāmatas vēstījumu atspoguļo pats autors:”…pirmais stāvs, ko viņš dēvēja (Freids) par “id”, ir vieta, kur mīt visas mūsu dziņas un tieksmes. Vidējais stāvs “ego” mēģina salāgot mūsu vēlmes ar īstenību. Un augstākais, trešais stāvs, ir vieta, kur mīt viņa majestāte “augstākais es”, kurš ar nopietnu seju sauc mūs pie kārtības un prasa, lai mēs ņemam vērā, kā mūsu rīcība ietekmē apkārtējo sabiedrību.”

Lasītāju klubiņa dalībnieku spilgtākās atziņas par romānu:

-tas ir stāsts par mums un kaimiņiem;

-savstarpējās satikšanās jēgas zaudēšana;

-komunikācijas neesamība;

-iekšējie monologi (caur automātisko atbildētāju, caur dienasgrāmatu, vēstulēm);

-par visu jārunā; nav klausītāju;

-vecāku, bērnu attiecības.

Aicinām lasīt kopā ar mums!

Publikāciju sagatavoja Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja

Piesaki Eiropas Gada koku Latvijā!

Vai kokam var būt stāsts? Eiropas Gada koks nav tikai sacensība par lielāko vai vecāko koku - tas ir stāstu konkurss, kur katrs koks pārstāv vietu un cilvēkus. Koks kļūst par simbolu - piemiņai, brīvībai, mīlestībai, drosmei vai noturībai.

Vairāk par konkursu var lasīt: Eiropas_Gada_Koks_Latvija-2025.pdf

Izstādes jūlijā

Plašāka informācija par  Ingunu Baueri

Par rakstnieci  Annu Skaidrīti Gailīti

Publikāciju sagatavoja  Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja

Aptauja bibliotēkas lietotājiem

Aptaujas mērķis ir noskaidrot Pļaviņu bibliotēkas apmeklētāju apmierinātības pakāpi ar saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī uzzināt Jūsu viedokli par to, ko mēs varētu darīt apkalpošanas kvalitātes uzlabošanai! Pateicamies par atsaucību!

Lūdzu, noskenējiet QR kodu, lai uzsāktu aptauju! Vai arī atveriet tālāk norādīto saiti, lai uzsāktu aptaujas anketas aizpildīšanu:

https://www.visidati.lv/aptauja/11276841/

Novadpētniecības izstādes jūlijā

Katru mēnesi bibliotēkas  lasītavā skatāmas plauktu izstādes par ievērojamiem novadniekiem – jubilāriem – ziņas par viņu dzīves datiem un ieguldījumu Pļaviņu un tās apkārtnes sabiedriskajā, zinātniskajā, saimnieciskajā un kultūras dzīvē.

Publikāciju sagatavoja  Iveta Gureviča, Pļaviņu bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas vadītāja