
Lasītāji par Viktorijes Hanišovas romānu "SĒŅOTĀJA" (no čehu valodas tulkojis Jānis Krastiņš). - Rīga : Pētergailis, 2023.- 253, [2] lpp.
Pēdējā laikā daudz tiek runāts par jaunu cilvēku mentālo veselību un iemesliem, kas var izraisīt saslimstību un traģēdijas. Tā arī ir romāna galvenā tēma. Grāmata ļoti patiesa un pamatīga gan aprakstot sēņošanu, gan galvenās varones pārdzīvojumus. Lasīt ļoti aizraujoši, jo saglabājas intriga par ģimenes savstarpējām attiecībām un galvenās varones pārdzīvojumiem. Bija līdz pārdzīvojums un pārdomas par to, kādu ļaunumu var nodarīt KLUSĒŠANA par vardarbīgām attiecībām ģimenē. Viens no labākajiem literārajiem darbiem par šīm tēmām, ko esmu lasījusi pēdējā laikā. (Ilze)
Pārdomas par meiteni, kuru sastop sēņojot. Sāra ir jauna sieviete, kura jau septiņus gadus mitinās mežā necilā vasaras mājiņā un katru dienu noiet kilometriem garu taku lasot sēnes apmeklētāju iecienītam mežmalas krodziņam. Vai Sāra ir brīvprātīga vientuļniece, kura ilgojas vienatnes? Vai viņa meklē patvērumu no pasaules, tajā skaitā arī no ģimenes, kurā jūtas kā izraidītā, šajā no bērnu dienām tik pazīstamajā valstībā, kurā reiz jutās laimīga? Jautājumu rodas daudz un atbildes nenāk viegli, jo uz sēņu takas ir nevien saulainas nogāzītes, bet brikšņos un egļu tumšajās pazarēs kā tumšas ēnas slēpjas atmiņas. Bet visapkārt ir mežs. Un sēnes! Rakstniece burtiski iemet lasītāju čehu meža sēņu bagātībā, pārsteidz ar trāpīgo sēņotāju raksturojumu, ar viņu sēņošanas paradumiem, aizved līdz krodziņam nogaršot maltīti pat no sarkanajām mušmirēm. Par raito, precīzo tulkojumu liels paldies mūsu novadniekam, tepat no Jēkabpils puses, Jānim Krastiņam. (Īrisa Zālīte)
Galvenās varones sēņotajas Sāras ikdienas gaitu atklāsme, kas saista ar trāpīgiem aprakstiem, ir tikai ietvars. Rakstniece V. Hanišova saista lasītāju ciešāk un velk dziļāk, lai slāni pa slāni atklātu to, kā veidojusies sarežģītā situācija un centrālā tēla personība. Šķietama ģimenes idille, kas turas uz neīstiem (falšiem) pamatiem un sabrūk pie pirmā satracinājuma. Vecāki, kas neizrunātās pārestības sevī, attiecībās, kompensē atkarībās un nosliecēs, kas ved arvien dziļāk purvā, kas izskatās pēc normālās, labas ģimenes. Tas no vienas puses. No otras – cilvēks, kas nesper soli pretī un netiecas pēc palīdzīgas rokas no citiem. Eksistenciāli nozīmīgi jautājumi (Vai var piedot tuvāko nodevību, atstāt notikušo pagātnē? Vai vēlos, varu dzīvot citādāk, labāk?) paliek bez atbildes. Rakstnieces tēlotā situācija rada neizpratni, dusmas un vēlmi sapurināt galveno varoni. V. Hanišovas grāmatas grūti aprakstīt, jo tikai izlasot rakstnieces darbus rodas tas neatkārtojamais nospiedums, sajūta par visu, kas tajā pateikts. “Smaga” grāmata, kas lasās pārsteidzoši ātri un rosina lasītāju just līdzi, izsāpēt stāstu līdz galam. (Elīna)
Grāmata lasījās raiti un uzrunāja ar savu patiesumu un empātiju pret tās varoņiem. Temats par nelabvēlīgām attiecībām ģimenē un dziedināšanās meklējumiem dabā – ļoti aktuāls un pārdomas raisošs. Atzinīgi vērtējams lielais tulkotāja ieguldītais darbs, iepazīstinot mūs ar čehu literatūru. (Daina)
Viktorijes Hanišovas romānam “Sēņotāja” uz mani bijusi divejāda iedarbība, – to lasot itin skaidri iztēlojos savas bērnības mežu, kurā iepazinu sēņu bagātīgo valstību un atklāju ne vienu vien izcilu sēņu vietu, sēņu un sēņošanas apraksti rosināja patīkamas atmiņas par maniem personīgajiem sēņošanas piedzīvojumiem. Tomēr ne jau gluži par sēnēm ir šis romāns. Tas ir par attiecībām. Par ģimenēm. Lasot grāmatu, jutu līdzi galvenās varones pārdzīvojumiem, dusmojos uz viņas ģimenes locekļiem, uz sēņu restorāna īpašnieku un skaudri izjutu pasaules netaisnību. Vēl ilgi pēc tam, kad grāmata bija izlasīta, manas domas atgriezās pie tā, cik ļoti neaizsargāti ir bērni. Cik liela vara ir vecākiem, cik svarīga ir mātes beznosacījumu mīlestība pret savu bērnu. Vēl ilgi domāju par to, ka, laikus risinot problēmas ģimenē, sniedzot palīdzību un atbalstu grūtībās nonākušiem pieaugušajiem, mēs varētu izglābt no smagiem nodarījumiem daudzus bērnus šajā pasaulē. Mēs kā sabiedrība joprojām vairāmies skatīties acīs elementārām patiesībām: mentālā veselība ir tikpat svarīga, cik fiziskā, un alkohola lietošana mūsu sabiedrībā ir milzīga problēma, ar kuru jācīnās visiem kopā. Būsim vērīgi, jo svešu bērnu nav! (Zane)
Romāns aizskar aktuālu tēmu. Tā nekur nav pazudusi, vardarbība savā izpausmēs salauž daudzus likteņus. Īpaši neaizsargāti ir bērni. Sāra cenšas izdzīvot viena, tomēr ir cilvēks ar kuru ir viegli un patīkami komunicēt. Zēns Vojta, kurš sirgst ar autismu. Viņus vieno mežs. Mani patīkami pārsteidza autores spēja savienot skaudro patiesību ar dziedējošo meža tēmu. Kā sēņotāju mani apbūra precīzie apraksti par sēņu augšanas vietām, par spēju tās atrast pat zem sūnām. Tā tas arī ir. (Gunta)

Nacukava, Sosuke. Stāsts par kaķi, kurš izglāba grāmatas (no japāņu valodas tulkojusi Ingūna Beķere). - Rīga : Zvaigzne ABC, 2023. - 189, [2] lpp.
Šī japāņu rakstnieka un ārsta pasaka vēl un vēlreiz liek pārdomāt grāmatu brīnumainās iespējas un arī to, kā lasām grāmatas, vai kā laika kavēkli, kas ievilina policistu vai detektīvu gaitās, vai arī sniedz izpratni par cilvēkiem un viņu kopumu – sabiedrību. Bet ne ātri – pamazām, lasot daudz un dažādu literatūru. Cik dažāda ir attieksme pret lasīšanu – lasīt daudz un redzēt vērtību daudzumā, vai uztvert lasīšanu kā grūtu darbu, iedziļinoties, pārlasot vairākkārt. Ātruma laikmetā, kad mēdzam būt pavirši, arī grāmatas lasot jāprot iedziļināties. Visiem kaķu mīļiem noteikti patiks gudrinieks, kaķis Tīģeris. (Aina).
Kaķis ir tik pareizs, ka nav ko piebilst, ir jālasa! (Īrisa).
Vidusskolēns, vienpatis un mājās sēdētājs Rintaro zaudē vectēvu. Pēc šī skumjā notikuma Rintaro pārņem vectēva uzturēto lietoto grāmatu tirgotavu “Nacuki grāmatnīca”. Grāmatas zēns mīl no visas sirds, un, šķiet, tieši tas stāstā liek iesaistīties kaķim vārdā Tīģeris. Mistisks kaķis, kas liek pieaugt Rintaro, liek meklēt risinājumus sarežģītās situācijās un kļūt par pašapzinīgu jaunieti, kurši izprot grāmatas vērtību un vectēva atstāto garīgo mantojumu. Romāns ir jāizlasa, jo tas ievelk sevī ar neparasto darbību kopu nelaižot vaļā līdz pēdējai lappusei. (Iveta).

Lāce, Ilze. Plēšputnam līdzi : romāns ar stāstiem . - Rīga : Zvaigzne ABC, 2024. - 153, [3] lpp.
Stāstu krājums ar romāna klāt esamības nojautu. Emocionāli stāsti par cilvēkiem, motīviem un sajūtām, kas viņus vada. Pievienotā grāmatas vērtība ir sava veida rakstnieces dienasgrāmata, jeb, kā viņa pati saka - gadalaiku pārdomas, rakstītas ar krietnu pašironijas un humora devu. Ilze Lāce ir juriste, ilgu laiku strādājusi Eiropas Savienības Juridiskajā dienestā, un, ja nu tas jūs pamudinātu atvērt grāmatu, viņa ir Viļa Lāča mazmeita. ( Īrisa).
Lasot stāstus īsti neradās sajūta par to identitāti, sasaisti ar rakstnieci. Bet viss mainījās pēc tikšanās bibliotēkā pasākumā, tikšanās ar rakstnieci Ilzi Lāci. Visi stāsti vairāk vai mazāk saistās ar rakstnieces un viņas tuvinieku pārdzīvoto/izdzīvoto. Kā iepriekšējie rakstnieces stāstu krājumi, arī šis krājums uzrunā, liek domāt, izjust skarbo ikdienu, rast atbildes uz jautājumu "kāpēc tā?" (Kristīne).
Andersone, Džena. Herbārijs ar leduspuķēm : romāns . - Rīga : Zvaigzne ABC, 2024. - - 301, [1] lpp.
Dženas Andersones romāns “Herbārijs ar leduspuķēm” neviļus rosināja dziļas pārdomas par daudz un dažādām sabiedrībā aktuālām, tomēr sensitīvām un maz pārrunātām tēmām. Lasot pārņēma ļoti pretējas izjūtas – no sajūtas, ka viss ir izjusti un precīzi kā dzīvē, līdz sajūtai, ka lasītais ir pilnīgs absurds un dzīvē nebūtu iespējams. Autore vienuviet savijusi it kā vairākas sižeta līnijas, kuras pamazām atklāj lasītājam arvien plašāku kopainu un noved pie atrisinājuma, kas savieno visus puzles gabaliņus, radot apjausmu – nekas šajā dzīvē nenotiek tāpat vien. (Zane).
Kādā klusā mazpilsētā agrā janvāra rītā pazūd jauna skolotāja, un tas ir sākums traģiskai notikumu virknei. Nē, nekas speciāli netiek plānots, viss vienkārši notiek. Pilsētas iedzīvotāji, gadiem blakus esot, domā, ka labi pazīst cits citu, gan centīgo policistu Vincetu, gan viņa sievu Īdenu - sociālo darbinieci un kaismīgu cilvēktiesību aizstāvi, iejūtīgo mācītāju Karlu. Un tur dzīvo arī Jenss, kuru kaitina lavandas smarža. Pēc vairākiem stāstu krājumiem iznācis autores pirmais romāns "Herbārijs ar leduspuķēm", kura moto - "Pēdējais domino kauliņš mūs panāks arī tad, ja pirmo būsim aizmirsuši." (Īrisa).
Dakosta, Melisa. Visa debesu zilgme. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2024. - 670, [1] lpp.
Visbiežāk grāmatas pašas atrod mani. Tā notika ar franču rakstnieces Melisas Dakostas romānu “Visa debesu zilgme”. Grāmata ļāva izdzīvot visas iespējamās emociju gammas. Līdzdzīvošana stāstam lika daudz domāt, daudz sāpēt, iesmieties un raudāt. Grāmata, kas aizkustina, dziedina sirdi un māca dzīvot tagadnē. Romāns atgādina par dzīves vērtībām pēc kā mēs ikviens ilgojamies – mīlestības, sapratnes, līdzcietības, prieka un ticības labajam. Sirsnīgs, skaists un reizē smeldzīgs stāsts 670 lappusēs. Lielisks Ineses Pētersones tulkojums. Romāns uzrunā ar pirmo lappusi, kura sākas ar sludinājumu internetā: Temats: Meklēju ceļabiedru/-i pēdējam ceļojumam. Sūtītājs: Emīls26, Datums: 29. jūnijs, 01:02 Ziņa: 26 gadus vecs vīrietis, kuram atklāta agrīna neārstējama Alcheimera slimība, vēlas doties savā beidzamajā ceļojumā. Meklē kompanjonu/-i, kurš/-a dalītos ar viņu šajā pēdējā piedzīvojumā. Maršruts apspriežams kopīgi. Alpi, Augšalpi, Pireneji? Brauciens kemperī, ieskaitot pārgājienus (ar mugursomām un telti). Jābūt atbilstošai fiziskajai sagatavotībai. Izbraukšana: tiklīdz iespējams. Ceļojuma ilgums: maksimums 2 gadi (pēc ārstu aplēsēm). Varbūt arī mazāk. Mana/-as ceļabiedra/-es profils: īpašas medicīniskās prasmes nav nepieciešamas. Es nesaņemu nekādu ārstēšanu vai aprūpi, un manas fiziskās spējas ir pilnībā saglabājušās. Garīgā ziņā – man draud progresējošs atmiņas zudums. Jāmīl daba. Jāsamierinās ar nedaudz skarbākiem dzīves apstākļiem. Jābūt vēlmei dalīties cilvēciskā piedzīvojumā. Sazināties ar mani tikai caur e-pastu. Vēlāk varēsim ap - spriesties pa telefonu. Un tā aizsākas grāmatas galveno varoņu ceļojums ne tikai uz nosprausto galamērķi, bet arī uz sevi un citādā pieņemšanu. Grāmatas sākuma lappusē ieraksts Manam Emīlam ar maģiskajām acīm liek minēt, kas rakstniecei bija Emīls – ceļabiedrs vai draugs, varbūt dēls? (Ramona).